Būt brīvam, būt atšķirīgam no citiem, būt citādam... Izcilais franču intelektuālis - filozofs, rakstnieks, domātājs Žans Pols Sartrs (1905-1980) to uzskatīja par izaicinājumu, savas dzīves pmatprincipu. Viņa bezkompromisa dzīve bija kā dumpis, tā bija pretrunu pilna, bet savā būtībā patiesa. Sartrs radīja savu filozofiju – eksistenciālismu. Viņa dzīves līdzgaitniece Simona de Bovuāra (1908-1986), franču rakstniece un feministe, savā pasaulslavenajā darbā “Otrais dzimums” secīgi un pārliecinoši izsekojusi tam, kā sieviete gadu tūkstošu gaitā kļuvusi par vīrieša laupījumu un īpašumu. Taču pati Bovuāra savā personīgajā dzīvē nekļuva ne par viena vīrieša īpašumu. Un arī Sartrs nezaudēja savu neatkarību. Viņi noslēdza “Mīlestības manifestu”: būt kopā, bet vienlaikus palikt brīviem. Tas, pēc trešā, atraidītā bildinājuma, bija Sartra ierosinājums. Simona, kuru pilnībā apmierināja šāds attiecību modelis, izvirzīja tikai vienu vienīgu noteikumu: būt atklātiem vienmēr un visā – gan daiļradē, gan arī intīmajā dzīvē. Viņiem nebija kopīgu māju, ģimenes pavarda, oficiālu laulību, bērnu. Savu eksistenciālisma doktrīnu viņi īstenoja savā personīgajā dzīvē. Viņi bija vienoti 50 gadus un viņu kapu vietas ir blakus.
Tulkojusi Vita Holma.
