Apskatot Latvijas grāmatu blogeru lasītās grāmatas, esam izveidojuši grāmatu sarakstu, ar ko papildināt savu lasāmsarakstu decembrī.

1. Neierāmēts vārds. Merike Eime

Plašākā, vispārinātākā nozīmē uzrunāja. Sajūtu, cik kopumā laikmetam atbilstoši. Pieskarties miera robežai. Kad un kamēr, un kā vien katrs to varam. Mirkļus baudot, jo ne vienmēr (var).

Iesaka: Inese Purviete

2. Ļaunestība. V. E. Švāba

Vispār “Ļaunestības” lasīšanu savā prātā salīdzināju ar pistāciju ēšanu. Garšīgi un neiespējami apstāties, kaut no čaumalu lobīšanas jau pirksti jēli. Šī grāmata manā prātā nepaliks kā kaut kas ļoti īpašs, par ko vēl nedēļām ilgi domāt, bet tā sniedza lielisku atpūtu un izklaidi – tieši to, kas man bija vajadzīgs.

Iesaka: Mairita Gurova

3. Cukura bērns. Olga Gromova

Tik skaists un izsmalcināts krievu rakstnieces grāmatas "Cukura bērns" vāks slēpj ārkārtīgi aizkustinošu stāstu. Lai arī par grūtībām un nežēlību, taču caur neizmērojamu gaišumu un labestību. Grāmata paredzēta kā stāsts apmēram pamatskolas vecuma bērniem, vismaz stāstītāja tā autorei novēlējusi – uzrakstīt stāstu bērniem, nevis kārtējās banālās represiju atmiņas.

Iesaka: Līva Alksne

4. Pēdas. Melita Rīgā. Lalita Muižniece

Abi stāsti nav svaigi uzrakstīti, tie, kā norāda pati autore, sarakstīti jau 1974. un 1975. gadā. Tagad abi stāsti iznākuši vienos vākos un, domājams, priecētu jebkuru tās lasītāju. Protams, tēmas ir mūžsenas, taču nekad neaizmirstamas. Īpaši jau tiem, kam mūsu zemes likteņstāsti kā gleznas piekārtas sirds kambarī.

Iesaka: Nils D.

5. Nogalēt Komandoru. Haruki Murakami

Dažiem šis autors ļoti, ļoti patīk. Citi absolūti nevar saprast, kas par sviestu. Es esmu starp tiem, kas ir sajūsmā. Un, šķiet, tikai, lasot šo pēdējo latviski iznākušo darbu, es uztvēru, kas tieši mani fascinē. Un tas ir vieglums. Šī ir trausla žonglēšana starp reālu dzīvi un kaut ko absolūti abstraktu.