Valda Segliņa monogrāfija "Hors. Valdnieku dievs" veidota, ne tikai lai iepazīstinātu ar vienu no nozīmīgākajiem un labāk zināmajiem dieviem Senajā Ēģiptē, bet arī lai skaidrotu tēla veidošanos un vēlāko dažādošanos vēsturiskā laikā līdz ar citiem notikumiem sabiedrībā. Šāds skatījums tiek piedāvāts pirmoreiz un ir zināmā pretrunā ar tradicionāliem hrestomātiskajiem tēlu aprakstiem un raksturojumiem.
Viens no pašiem varenākiem Senās Ēģiptes dieviem – Hors – nezinātājam šķiet vien pavisam parasts neliels piekūns. Hors ir Senās Ēģiptes simbols – vienotas valsts, ticības un valdnieka varas dievišķuma apliecinājums, bet visbiežāk arī paša augstākā dieva iemiesojums uz zemes. Simbols, kuram nešaubīgi tic un uzticas un uz kuru cer vēl tad, kad apkārtējā dzīve un valsts ir sabrukusi.
"Ilgajā senvēstures posmā Ēģiptes sabiedrība ir visai konservatīva un tomēr mainās. Šajā nozīmē Hora tēls ir visai uzskatāms piemērs, kas, pielāgojoties šīm izmaiņām, mūsdienās ļauj visai pamatīgi iepazīt seno sabiedrību, tās vajadzību izmaiņas, kuras nereti pavada augstā dieva spēju, izpausmes formu un pat vārda maiņas. Un tik un tā Hors paliek par pašu nozīmīgāko simbolu, kura augstākā vērtība ir ticība tam," tēla nozīmi skaidro grāmatas autors Latvijas Universitātes profesors Valdis Segliņš.
Grāmatas izdevēji cer, ka grāmata veicinās interesi par Seno Ēģipti un tās izcilo kultūrvēsturisko mantojumu. Tūkstošiem gadu ilgā dievu tēlu un saistīto rituālu attīstība pat tik tālā zemē salīdzinoši izolētā daudzmiljonu civilizācijā ir vērtīgs pētniecības piemērs, kas ļauj attīstīt seno kultūru pētniecības metodikas.
