Šajā izdevumā aprakstītie attīstības, psiholoģiskie un uzvedības fenomeni nepārprotami parāda, cik nozīmīgi govīm un citiem atgremotājiem ir ragi. Ieteikums,
kas no tā nepārprotami izriet, – gan bioloģiskajai jeb organiskajai lauksaimnieku kustībai, gan ārpus tās – ragi ir jāsaglabā.
Izvairoties no iejaukšanās, kāda nepieciešama, lai novērstu ragu augšanu katram atsevišķam ganāmpulka dzīvniekam, tiek pieliktas aizvien lielākas pūles, lai izaudzētu ģenētiski tolus dzīvniekus. Tas nozīmē, ka dzīvnieki tiek pasargāti no stresa un sāpēm, kā arī tiek ietaupīts gan laiks, gan nauda.Tomēr audzējot tolus dzīvniekus, tomēr netiek ņemts vērā, ko ragi govij patiesībā nozīmē. Tolu dzīvnieku selekcionēšana ir iejaukšanās augstākajā līmenī, jo šādi tiek ietekmēts nevis atsevišķs dzīvnieks, bet vesela suga. Ja suga zaudē ragus (kas nav grūti sasniedzams, jo ragu trūkums jeb tolums ir dominējošā iezīme, kas tiek ģenētiski nodota, ja tā ir sapārotajiem indivīdiem), šis process ir neatgriezenisks. Mēs nezinām, kādas sekas tas var nest nākotnē…
Inas Strautnieces tulkojums latviešu valodā.
