Šajā grāmatā atspoguļotas galvenās konceptuālās pieejas, kuras ir raksturīgas socioloģiskajai domai saistībā ar kolektīvās identitātes izpratni, un šajā kontekstā - arī ar etnisko minoritāšu identitātes izpratni. Šāda plaša konteksta izvēle nav nejauša. Etnisko minoritāšu identitātes ir sociālo kolektīvo identitāšu īpašs gadījums, kam ir spilgti izteikta vēsturiskā dimensija, kuru noteica daudzetnisko nāciju evolūcija, sākot ar nacionālas valsts principa uzvaru Rietumos 19. gadsimtā un pastāvēšanu līdz mūsu plurālisma laikmetam. Šajā situācijā ir aktuāls jautājums par etnisko minoritāšu kolektīvās identitātes vietu nacionālajā identitātē. Grāmatā ir analizēti socioloģisko pētījumu rezultāti, kurus autors veica no 2010. gada līdz 2016. gadam Latvijā. Pētījumu mērķis bija izpētīt etnisko minoritāšu identitātes vietu publiskajā telpā Latvijā un atklāt, cik lielā mērā Rietumu zinātniskajā atrodamās diskusijas par etnisko minoritāšu identitātes īpatnībām ir aktuālas Latvijas sociālajās zinātnēs, cik lielā mērā Latvijas zinātnieki uzskata par svarīgu šī sociālā fenomena interpretāciju normatīvo un plurālistisko priekšstatu ietvaros.
Vāka dizains - Māris Kūlis.
