1994. gada 28. septembra vakarā jūras prāmis „Estonia”, kā ierasts, devās reisā no Tallinas uz Stokholmu ar gandrīz tūkstoš pasažieriem uz klāja.
Jau pēc dažām stundām no prāmja tika raidīts SOS signāls.
Baltijas jūras dzelme kļuva par mūža mājām 852 pasažieriem, starp kuriem bija arī kuģa komandas locekļi. Tajā naktī dzīvību zaudēja arī 24 Latvijas iedzīvotāji. Pēc oficiālās versijas, traģēdiju izraisījušas prāmja tehniskās nepilnības – viziera defekts. Tomēr katastrofas izmeklēšanas komisijas atzinumos rodams daudz neskaidrību un pretrunu.
Kā militāra krava varēja nokļūt uz pasažieru prāmja?
Kāpēc aculiecinieki stāsta par sprādzienu kuģa kravas telpā?
Kur pazuda 12 izglābtie komandas locekļi, tostarp kuģa maiņas kapteinis?
Kāpēc prāmis vēl šodien nav izcelts, bet guļ jūras dibenā, 80 m dziļumā?
Kāpēc gan ASV, gan Zviedrijas valdība nogrimušā prāmja lietai pasludinājušas slepenības statusu uz 70 gadiem?
Žurnālisti, juristi, jūras lietu speciālisti un šīs gramatas autors, negaidot nonākuši pašā notikumu epicentrā, veica paši savu izmeklēšanu. Secinājumi izrādījās satriecoši...
Grāmatas autors – Marats Kalandarovs – kara vēsturnieks, žurnālists un rakstnieks, akadēmiķis, lielākās starptautiskās rakstnieku un dzejnieku savienības prezidents, četrpadsmit dokumentālu romānu autors, pirmais žurnālists Eiropā, kas veicis lidojumu stratosfērā virsskaņas iznīcinātājā, daudzu starptautisku literāro balvu laureāts.
