“Pazudušais miedziņš” caur asprātīgu, sižetisku bilžu stāstu apliecina grāmatu klātbūtnes lielo nozīmi ģimenes ikdienā un sniedz paraugu radošuma attīstībā, izmantojot grāmatu lasīšanu kā atspēriena punktu brīvai improvizācijai, stāstītprasmei, lomu spēlei un tēlu veidošanai vecāku un bērnu saskarsmē. Grāmata iedvesmojoši rāda, kā no vienkāršās nepieciešmības vakarā nolikt bērnu gulēt izaug vesels kultūras fenomens, kas nozīmīgs bērna attīstībai.
“Pazudušais miedziņš” ir ģimenisks stāsts, kurā iesaistīts bērns, vecāki, grāmatas, rotaļlietas un rūķi, kas piegādā cilvēkiem miegu. Šķiet, ka šoreiz miedziņu kāds nozadzis, jo mazā Stella neparko nevar aizmigt arī pēc tam, kad tētis izlasījis jau tik daudzas vakara pasaciņas. Meklēšanā detektīvu lomu uzņemas visas Stellas rotaļlietas – līdz beidzot izrādās, ka miega sūtījums piegādāts istabā, kurā neviens neuzdrīkstējās ielūkoties, lai netraucētu aizņemto mammu – viņai taču šodien bija ilgāk jāpastrādā! Māksliniece grāmatu raksturo kā “gandrīz autobiogrāfisku stāstu, kas radies no mazajām ikdienas ciešanām, ko pazīst visi jaunie vecāki – grūtībām vakarā aizmidzināt bērnu. Patiesie notikumi ir savijušies ar izfantazētiem, kuri patiesībā arī ir tikpat īsti, jo arī ir daļa no ikvakara gulētiešanas rituāla: kad izlasītas viena, divas, nereti trīs grāmatas un tiek izslēgta gaisma, nākas izgudrot vēl kādu stāstu par bērna izvēlētu tēmu. Parasti tas ir detektīvs, kur kādam varonim kaut kas ir pazudis, bet mistēriju vienmēr atrisina izmeklētāji Nīlzirgs un Flamingo.”
