“Nav viegli ar brāli, kam ir tik slikta slava. Nav viegli ar brāli, kas ir briesmīgs balamute. Esmu pārliecināta, ka Reifs ir jums visu par mani izstāstījis. Tātad – ko viņš teica? Ka esmu sūdzmane? Ka krītu viņam uz nerviem? Ka vienmēr apēdu visu pudiņu?
Labi, tad man jums ir jaunas ziņas. Meli. Tas viss ir meli.”
Vai atceraties Džordžiju – mūžīgā neveiksminieka Reifa jaunāko māsu? Šos teikumus rakstījusi viņa, un “Pamatskolas” sērijas trešā grāmata ir pavisam citādāka nekā iepriekšējās divas. Šoreiz grāmatas galvenā varone ir Džordžija, un tā ir viņa pati, kas ļauj lasītājam ieskatīties pamatskolas vecuma meitenes domu un jūtu pasaulē. Pēc Reifa stāstītā, varētu domāt, ka meitenei skolā klājas daudz vieglāk nekā zēnam, sevišķi ja viņa ir apzinīga teicamniece. Taču ir viens milzu “bet”. Džordžija sāk iet 6. klasē skolā, kurā neviens viņu vēl nepazīst, taču ļoti labi atceras Reifu Kačedorianu un visus viņa briesmīgos izgājienus, sākot ar vārda “purkšķis” iekļaušanu dzejoļos un beidzot ar viesošanos policijas iecirknī, nemaz nepieminot joņošanu pa gaiteni vienās apakšbiksēs. Džordžijai ne tikai jāpierāda skolotājiem, ka viņa nav gluži tāda pati, kāds ir viņas brālis, bet arī jāizcīna sava vieta skolasbiedru vidū. Džordžijai nav slavenu zīmolu apģērba, viņa nav apveltīta ar pārdabisku asprātību un talantu zibenīgi reaģēt uz apcelšanu, toties viņai ir vairāki lieli noslēpumi. Par vienu no tiem nenojauš pat meitene pati. Taču ir divas labas ziņas. Pirmā – grāmata šos noslēpumus atklāj. Otrā – netiksiet atstāti neziņā par abu iepriekšējo grāmatu notikumiem, ja nu gadījumā neesat tās lasījuši, – Džordžija atgādina arī par tiem.
Tulkojusi Daina Ozoliņa.
