""Kāpēc tu dodies šajā ceļā?" vaicāju gandrīz katram ceļiniekam, ko satiku. Kāri tvēru atbildes, mēģinot izjust, kā tās atbalsojās manī. Atbildes bija visdažādākās - pamudinājusi filma, grāmata, sajūsmas pilnas atsauksmes, sen lolots sapnis, kāda cilvēka piemiņa. Seko neatkārtojams dzīvesstāsts un kāds izgaismots mirklis no šī ceļa.
Saņemot pretjautājumu "Un kāpēc tad tu?", sāku mulst. Nu, kā lai vienā īsā atbildē apkopo visu to sajūtu, pieredzes, meklējumu un nenorimdināmās tiecības kokteili. Turklāt, katrs noietais kilometrs, katra tikšanās un katra ceļā pavadītā diena arvien vairāk izšķīdina prātā uzkonstruēto loģisko atbildi.
Varbūt viss ir daudz vienkāršāk. Varbūt vienkārši pienāk brīdis, kad starp daudzajiem dzīves piespēlētajiem un prātā izskaitļotajiem variantiem saproti, ka izvēles īsti nav - ir jāpako mugursoma un jādodas Ceļā." (Autore)