Dzīvē nācies pieredzēt gan sirsnību un nesavtību, gan just bēdas un sāpes, pārdzīvot melus un nodevību.
Pat bērnībā dažreiz gadījās justies kā visnelaimigākajam cilvēkam pasaulē. Pieaugušie ne vienmēr spēja saprast, cik ļoti var sāpēt mazās sirsniņas. Nav mazu vai lielu ciešanu, ir tikai ciešanas. Toreiz sapņojām: "Kad es izaugšu liels..." Izaugām. Bet dzīve atkal piespēlē sāpes un ciešanas. Kādreiz tās ir tik neizturamas, ka nav pat iespējams raudāt. Tu brien kā caur nātru lauku... Lai cik plašs tas būtu, nākas izlauzties cauri. Dažam tas prasa pāris dienas, citam - dažus gadus.
Beidzot tomēr pienāk brīdis, kad atkal iespējams sajust saules silto glāstu, zāles zaļumā tērpto ziedu tīrās krāsas un sāc ticēt mīlestībai, veiksmei un cilvēkiem.
Mani mīļie lasītāji!
Dzīvē pieredzēto, izteiktu dzejas valodā, apkopoju šajā grāmatā un nododu jums.
Paldies visiem, kuri man palīdzēja!/Līga Rimša-Eglīte.
