Rakstu pēdējais - 7.sējums ietver Edvarta Virzas literatūras, teātra izrāžu recenzijas, rakstus par mākslas un kultūrpolitikas jautājumiem, arī dažas Virzas apceres par 20.- 30.gadu politiku, kurās redzams dzejnieka satraukums par norisēm ārpolitikā. Tās iegropē jaunu šķautni viņa personībā: spēju aizrobežu problēmās pamanīt sakarus ar iekšpolitikas aktualitātēm, Eiropas vienoto pulsu. Vienlaikus tiešāk vai netiešāk tajās uzsverta rakstnieka sabiedriskā stāja kā māksliniekam obligāta („ Jo rakstnieks, kas nav arī pilsonis, kas var palikties vienaldzīgs pret tēvijas likteņiem, nav nekāds rakstnieks.”). Sastādītāja sējumā iekļāvusi arī pirmā ārzemju ceļojuma (1921.g.) piezīmes par Parīzes muzejiem, atsedzot Virzas pēckara estētisko uzskatu paplašināšanos, fiksējot izmaiņu impulsus, sevišķi tēlotājā mākslā, ko vēlāk dzejnieks attīsta tālāk. Lasītājam būs iespēja iepazīsties ar atsevišķām Edvarta Virzas 30.gadu ceļojuma piezīmēm, dzejniekam esot Parīzē un plašāk apceļojot Franciju, Itāliju: tās atklāj, kā mainījusies Virzas mākslas un dzīves uztvere, apliecinot dzejnieka sāpi par ideālu, perfekta darba tikuma apsīkumu mākslā, politiķos un sabiedrībā. Sējumā saglabāta hronoloģija – tā vairāk izceļ Virzas vienoto mākslas uztveri, tās pārveides vēsturisko dimensiju. Sējumu noslēdz jaunatrastu dzejoļu rokraksti – melnraksti no diviem dzejas blociņiem, kas dzejniekam dāvināti un kuros pirmie ieraksti fiksēti 1910. gadā. Tajos atrodams atsevišķu publicētu dzejoļu līdz šim nezināms variants. Tā Rakstu pēdējais sējums itin kā mūžības aplī pieslēdzas dzejnieka jaunības dzejas „Biķera”, „Dievišķīgo rotaļu”, „Skaidrības” noskaņām.
Arī 7.sējumam sastādītājas ievads un plaša komentāru bāze.
