Bruklinas meitene

Spraiga un aizraujoša kādas lietas izmeklēšana, kura izraisa tādu pašu atkarību kā izcils televīzijas seriāls.
Es skaidri atceros to mirkli: pēdējā reize, kad bijām laimīgi. Cikāžu sanoņa. Krasta bangu šūpuļdziesma. Liega vēja pūsma, kas kliedēja zīdaini maigo gaisa valgmi… Un Annas jautājums:
“Vai tu mani mīlētu arī tad, ja zinātu, ka esmu pastrādājusi ko ļoti ļaunu?” Ko atbildētu jūs?
Rafaels bija pārliecināts, ka Anna ir viņa mūža sieviete – gan priekos, gan bēdās. Pēc trim nedēļām bija paredzētas viņu kāzas. Bet tad viens vakars visu mainīja. Protams, mīlestība nepazudīs, lai ko Anna būtu izdarījusi.
Vismaz tā Rafaelam šķita, taču tad Anna ar drebošu roku parakņājās savā somā un pastiepa kādu fotogrāfiju.“To izdarīju es.”
Apstulbis Rafaels vērās fotoattēlā un saprata, ka abu dzīve ir mainījusies uz visiem laikiem. Pašam neapzinoties, ko dara, viņš piecēlās un, ne vārda neteicis, aizgāja. Bet, kad atgriezās, bija jau par vēlu. Anna bija pazudusi. Un kopš tā laika Rafaels viņu meklē.
No franču valodas tulkojusi Maija Indraša.