Atšķirībā no iepriekšējiem darbiem “Štābs debesīs” veidots paradokumentālās prozas žanrā. Autors restaurē “saldos astoņdesmitos” un izstāsta, kā notika atentāta mēģinājums pret Mihailu Gorbačovu Rīgā, kā VDK virsnieks izglāba divus latviešu filologus un apraksta tā laika reālijas.
Mūsdienās Stokholmas lidostā pulcējas latviešu hokeja fani, cilvēkēdāji no fetišistu kongresa un zinātnieki, kas atklājuši kosmosa čukstu. Tartu “Apgāztajā mājā” patvērumu atrod cilvēki, kuriem Ziemassvētki nav tikai dāvanu svētki. “Apgāztā māja” ir viena no metaforām, kas raksturo visu stāstu krājumu, mācītāja vārdiem no stāsta “Emulators” sakot: “Dievs netur lietussargu virs cilvēka, kas stāv bezdibeņa malā.”
Grāmatas izdevēji uzsver, ka Venters šajos septiņos stāstos apkārtējo pasauli rāda kā ārpus mums zināmās realitātes pastāvošu neskaidru sapni vai divreiz eksponētu fotogrāfiju – "maģisku mirkļu pārpilnu, piesātinātu ar zvaigžņu gaismu un neredzamām orbītām". Venters necenšas telpu un laiku attēlot burtiskā veidā, jo atmiņas vai izjūtas, kurās saglabājusies kāda vieta vai notikums, nereti ir daudz interesantākas par realitāti. Tas raksturīgi teju visiem viņa darbiem.
