Jāņa Sūnas atmiņas ir unikāls vēstures avots. Lai arī tās ir tapušas gandrīz pirms pusgadsimta, pārsteidzoša ir šī manuskripta mūsdienu aktualitāte. Laikā, kad pašmāju sabiedrībā liesmo kaislības ap “čekas maisiem”, brūk padomju laikā radītie mīti par Otrā pasaules kara notikumiem, tostarp Salaspils koncentrācijas nometnes patiesā loma un nozīme. Šīs atmiņas sniedz ne tikai unikālu informāciju vēsturniekiem, bet arī liek jebkuram lasītājam izdzīvot tās situācijas, kurās neviļus iekļuva sabiedriski aktīvais advokāts Jānis Sūna. Latvijas simtgades kontekstā ļoti nozīmīga ir tā informācija, ko autors sniedz par 1917.gadu, laiku, kad tā pa īstam dzima ideja par neatkarīgu Latvijas valsti.
Atmiņas apzināti nav daudz rediģētas, saglabājot autora stilu un rokrakstu. Noteikti jāpiebilst, ka rakstīt ko šādu padomju okupācijas ziedu laikos — 20.gadsimta 70.gados, bija ļoti liela drosme. Manuskriptam nonākot nepareizajās rokās, lielas nepatikšanas būtu ne tikai pašam rakstītājam, bet arī visai viņa ģimenei.
(Gatis Krūmiņš, Dr.hist., Vidzemes Augstskolas rektors).
Ingas Jurānes vāka noformējums.
