Zinot, ka Eloīza Bridžertona ir vecmeita, sers Filips viņai izsaka precību piedāvājumu, domājot, ka viņa ir vienkārša un pieticīga, turklāt izmisīgi ilgojas iziet pie vīra. Tomēr... tā nav. Pievilcīgā sieviete uz viņa sliekšņa ir pavisam citāda, un viņam nav citu vēlmju kā vien viņu noskūpstīt, ja vien viņa beidzot pārstātu runāt...
Vai viņš domā, ka viņa ir galīgi traka? Eloīza Bridžertona taču nevar precēt vīrieti, ar kuru nekad nav tikusies. Bet tad viņa sāk prātot... mostas ziņkāre... un, pirms vēl pati to apjautusi, Eloīza nakts vidū sēž īrētā karietē un dodas sastapt vīrieti, kurš varētu būt viņas īstais un vienīgais. Tomēr... tā nav. Viņas ideālais partneris nevar būt kāds, kurš ir tik noslēgts un nepieklājīgs, un, lai gan Filips nenoliedzami ir glīts, viņš ir liela auguma, raupjš un robusts, un galīgi nelīdzinās citiem Londonas džentlmeņiem, kuri sacenšas par viņas roku. Vai tiešām varētu būt, ka šis neideālais vīrietis varētu būt viņas ideālais partneris?
No angļu valodas tulkojusi Ieva Stūre.
