Romānā aprakstīta dzīve Igaunijā pirmās neatkarības laikā, neatkarības zaudēšana un padomju okupācija, sekojošā vācu okupācija, leģions, bēgšana uz Somiju, iestāšanās 200. igauņu kājnieku pulkā un piedalīšanās Somijas Turpinājuma karā, atgriešanās dzimtenē, arests, izsūtīšana uz Sibīriju, lēģeris – toreiz tās bija aizliegtās tēmas.
Šīs grāmatas iznākšana Igaunijā 1966. gadā bija brīnums, bet pēc diviem gadiem, pēc PSRS karaspēka ienākšanas Čehoslovākijā, romāns vairs nebūtu ieraudzījis dienasgaismu. 20. gadsimta 60. gadu sākumā igauņi veiksmīgi izmantoja īso “atkušņa laiku” gan intelektuālās, gan politiskās literatūras izdošanai. 1963. gadā Lennarta Meri (Lennart Meri) un Enna Sarva (Enn Sarv) tulkojumā iznāca pat Aleksandra Solžeņicina garstāsts „Viena diena Ivana Deņisoviča dzīvē”.
“Četrdesmit sveces” var uzskatīt par autobiogrāfisku romānu, jo galvenā varoņa Villema dzīvesgājums ļoti atgādina paša rakstnieka biogrāfiju.
Kaut gan seno sapni – pārtulkot Raimonda Kaugvera romānu „Četrdesmit sveces” – esmu piepildījis tikai tagad, kad tam vairs nepiemīt aizliegtā augļa garša, tomēr paliek gandarījums, ka mūsu lasītājs iepazīs meistarīgu vēstījumu par pirmo mīlestību, jaunības sapņiem un piedzīvotām grūtībām, par laiku, kas bija tik neticami skarbs un netaisnīgs, tomēr vairākām paaudzēm tieši tad dzīvojams un tik līdzīgs daudzu latviešu mūžam.”
No igauņu valodas tulkojis Guntars Godiņš.
