80.gados par naktsdzīves neatņemamu sastāvdaļu kļūst mazās ekstazi tabletes, ko citi dēvē arī par ‘mīlestības zālēm’ ar iespaidīgiem blakusefektiem. Tās liek dejot visu nakti tehno ritmos, pakļauties karstuma viļņiem, glāstiem un ciest no dehidratācijas. ‘Mīlestības tabletes’ baudīja arī tie, kas grieza zobus, cieta no eksistenciālām sāpēm un mēģināja izdarīt pašnāvību. Kā jebkuram piedzīvojumam, arī ekstazī ir savi kāpumi un kritumi un autors, vairs tās nelietojot, arī citiem neiesaka bojāt savas smadzenes. Katrs no šiem stāstiem ir kā spēcīgs franču aromāts, pēc kuru izlasīšanas ir vēlme ievilkt svaigu gaisa malku.
Izdodot šo grāmatu, vēlamies novērot latviešu lasītāju reakciju, tādējādi izdabājot “dzīvā klasiķa” mērķim – likt apjaust stereotipu ietekmi uz sevi. Beigbeders lieliski apzinās savu darbu vērtību un pazīst savus lasītājus, tādēļ radījis literatūru, kuru, kaut vai slepus, zem segas, vientuļā garāžā vai bēniņu stāvā, gribēs izlasīt pat kautrīgākais.
Frederiks Beigbeders ir labi pazīstams lasītājiem Latvijā, un “Ekstazī stāsti” ir vienīgā viņa grāmata, kas līdz šim nav tulkota latviski.
No franču valodas tulkojušas Elīna Brasliņa, Anna Elizabete Griķe, Gita Grīnberga, Justīne Janpaule, Sintija Kalniņa, Laila Moreina, Kristīne Piterāne un Egija Roze.
Zigmunda Lapsas dizains.