"Esmu piedzīvojis laiku, kad “Meistara un Margaritas” zināšana līdzinājās piederībai pie slepenas brālības. Atlika vien svešā kompānijā nocitēt rindas no romāna, un sarunu biedru attieksme mainījās – pēkšņi kļuvi savējais. Mūsdienās diezin vai tā notiek.
Tomēr iesaku izlasīt romānu. Lasiet bez komentāru studēšanas, lasiet ar sirdi un intuīciju! Laikam ritot, radīts dučiem profesionālu (ne)gudrību par to, ko Bulgakovs esot centies pateikt, tomēr, gluži kā Ješuas sacītajā par Levija rakstīto pergamentu, šīs prātulas neatbilst patiesībai. Mēs nekad neuzzināsim, kā jutās un ko domāja nāvei nolemtais rakstnieks, bet varam saplūst ar viņa radīto krāšņo pasauli visdažādākajos līmeņos, sākot no Korovjeva jociņiem un beidzot ar krustā sišanu.
Ticēt vai neticēt augstākiem spēkiem – tas lai paliek jūsu ziņā, bet piebildīšu, ka naktī, kad viņsaulē tika aizsaukta romāna tulkotāja – latviešu Meistara – mīļotā Margarita, Ojāra Vācieša muzeja skursteni saspēra zibens.
Balle pie Volanda turpinās."
Rakstnieks Arno Jundze
No krievu valodas tulkojis Ojārs Vācietis.
Mākslinieks Artūrs Bērziņš.
