“Ir divas atšķirīgas patiesības, bet tās abas ir patiesības: viena – grāmatā, otra – dzīvē. Un, sakausētas kopā, tās abas veido vienu nepatiesību.”
Kāds pusmūža krīzes nomākts vīrs ir atgriezies Ordesā, nelielā kalnu pilsētā, kura glabā atmiņas no viņa bērnības. Nesen miruši viņa vecāki, un, lai pārvarētu un atbrīvotos no dažādu piedzīvoto zaudējumu skumjām, viņš apsēžas un ķeras pie grāmatas rakstīšanas. Bērnība, dzīves līkloči, uzvaras un zaudējumi. Viņš raksta par dzīvajiem un mirušajiem, par saviem vecākiem un par mīlestību, kura nekad nebeidzas...
Romānā “Ordesa” Manuels Vilass ar savai dzejai piemītošo spraigumu piedāvā ļoti personisku stāstu. Autora drosmīgais un priekšstatus graujošais tonis, saplūdinot īstenību ar izdomu un prozu ar dzeju, uzbūvē stāstu, kurā mēs ieraugām sevi – ceļojumā no mūsu nemaldīgās tagadnes uz kādu iztēlotu sākumu.
No spāņu valodas tulkojis Edvīns Raups.
Tulkotājs pateicas par atbalstu Valsts Kultūrkapitāla fondam.
