Monikas Kompanikovas (Monika Kompan?kov?) romāns ”Piektā laiva” ir aizkustinošs stāsts par meiteni, kura postkomunistiskajā Slovākijā visiem spēkiem cenšas parūpēties par sevi un citiem. Divpadsmit gadus veco Jarku emocionāli pametusi viņas nenobriedusī, izlaidīgā māte. Likteņa ziņā atstātā meitene ir spiesta rūpēties par savu kašķīgo, mirstošo vecmāmiņu, lai nenosmaktu postkomunistiskā betona džungļos, lai izdzīvotu Bratislavas daudzdzīvokļu ēkas sociālajā vakuumā. Viņa vada dienas, klaiņojot pa ielām un sapņojot vienīgajā vietā, kur jūtas droši: mazajā dārziņā, ko Jarka mantojusi no nekad nesatiktā vectēva. Kādu dienu, dodoties uz dārzu, viņa apstājas piepilsētas dzelzceļa stacijā un impulsīvi nolaupa dvīņu mazuļus. Jarka balansē uz katastrofas sliekšņa, un, cenšoties rūpēties par mazuļiem, meitene atklāj sevi.
Monika Kompanikova ar dzīvu bezkompromisa skatienu iemūžinājusi īstu cilvēcisku attiecību universālu meklējumu postkomunistiskās Eiropas tukšuma un sāpju vidū. Monikai Kompaņīkovai piemīt izcilas novērotājas prasmes un spēja pamanīt detaļas, un šis rakstnieces talants ir ļāvis tapt spožam romānam.
No slovāku valodas tulkojusi Aiga Veckalne.
