Vērtē: Lāsma (Publicēta 01.04.2022)
Pēc grāmatas izlasīšanas rosās pārdomas par to, ka patriarhātam ir bijušas un vēl aizvien ir dažādas metodes, lai pazemotu sievieti kā pretējo dzimumu. Dualitātes uzskata augstākā dziesma - pazemot to, kurš nav tāds kā es. Autore nekur nemin , ka šis stāsts ir uz patiesiem faktiem minēts, bet domāju, ka nav arī izdomāts no zila gaisa. Tas ir stāsts gan par femmes fortes, stiprajām sievietēm, bez kuru izlaušanās spējām, sevis sadzirdēšanu, mēs vēl aizvien būtu "trauku mazgājamās mašīnas" utt., gan par salauztajām, gan par zinātnes soļiem vīriešu pasaulē. Grāmata atklāj to, kāda ir tā laika sabiedrība - tīksmināšanās par "trakajām", jaunā nepieņemšana, pakļaušana un pakļaušanās, gara noliegšana utt. Dažreiz liekas, ka pašos pamatos nekas nav mainījies, tik izpausmes palikušas rafinētākas,jo cilvēks no reptiļa smadzenēm nevar atbrīvoties. Tās tur ir un reaģē, ja vien neieslēdzam apzinātību par kas ir kas. Gribētos turpinājumu, kā galvenā varone sadzīvo ar savu aicinājumu. Filmu skatīšos.