Divdesmit gadu vecumā Kasija Medisone, atpakaļ neatskatīdamās, ir pametusi dzimto Voltonas mazpilsētu Amerikas dienvidos, bet nu, kad nākas tajā atgriezties ģimenes apstākļu dēļ, jaunā sieviete ir spiesta atvadīties no mierīgās dzīves Ņujorkā un atkal saskarties ar problēmām, no kurām viņa reiz jau aizbēgusi.
Pēc ierašanās Ņujorkā Kasija ir darījusi visu iespējamo, lai kļūtu par citu cilvēku, sākot ar veiksmīgas karjeras veidošanu un beidzot ar atbrīvošanos no dienvidnieces akcenta. Taču naksnīgs telefona zvans uzjundī visu, ko viņa ir centusies aizmirst. Viņa nav runājusi ar māsu kopš brīža, kad Herieta ir slepus apprecējusies ar Kasijas līgavaini. Tagad māsa zvana, lai pavēstītu, ka viņu tēvs guļ uz nāves gultas.
Kasija dodas atpakaļ uz dzimto pilsētu, un vienīgais, kas viņu biedē vairāk par tēva zaudēšanu, ir satikšanās ar māsu un viņas kuplo ģimeni, jo Herietas vietā vajadzēja atrasties Kasijai. Tomēr viņa nespēj neiemīlēt māsas bērnus, tāpat kā nespēj nejusties kā mājās vietā, kur cilvēki cits citam apjautājas, kā klājas, un par atbildi grib dzirdēt patiesību. Cenzdamās apvaldīt pārsteidzošas jūtas pret senaizmirstu draugu un saskardamās ar negaidītu nelaimi, kas apdraud viņas jaunatrasto ģimeni, Kasija sāk saprast, ka mājas ir vieta, kas mīt katra cilvēka sirdī un to tik vien gaida, lai tiktu atklāta no jauna.
No angļu valodas tulkojusi Gunita Mežule
