Izdzēstie attēli

Pati autore Elvīra Bloma, raksturojot savu grāmatu "Izdzēstie attēli", izmanto salīdzinājumu: "Kad pienāk laiks tīrīt telefona atmiņu, tu vari būt patiesi pārsteigts par lielo muļķīgās, jocīgās un jau liekās informācijas apjomu, ko esi gan fotografējis un ievācis pats, gan saņēmis no citiem. Pārskatot šo nejaušību, neveiksmju un garlaicības galeriju, tu attopies, ka tā pasaka par tevi vairāk, nekā gribētos atzīt. Jo neveiksmes ir dārgas, garlaicība – nepieciešama, bet attēli, kas tapuši, nejauši nospiežot pogu pirksta neveiklības, koordinācijas trūkuma dēļ, – skaisti savā tukšumā vai pirksta sārtuma apzīmogotajā grīdas reljefa spīdumā. Bet šis asimetriskais, porainais, trauslais attēlu īpašnieks, selfiju subjekts, gluži mīļš savā īstumā un apjukumā. Jo apjukums esamības priekšā taču ir cilvēka dabiskais stāvoklis."