Romāns, kura darbība notiek pēckara gados padomju Igaunijā, uzrakstīts no mazas meitenes skatapunkta un atklāj sarežģītās izjūtas un ikdienu, kad varas iestādes apcietina un aizved viņas māti. Mazā Lēlo cenšas būt labs bērns, jo tic, ka tad mamma pie viņas atgriezīsies.
“Biedrs bērns un lielie cilvēki” ir pirmā no Lēlo Tungalas triloģijas “Biedrs bērns”grāmatām un Igaunijā iznāca jau 2008.gadā. Šogad pēc triloģijas motīviem uzņemta režisores Monikas Sīmetsas (Moonika Siimets) spēlfilma, kas iekļauta Igaunijas simtgades filmu programmā. Grāmata vēsta par smagiem, sarežģītiem vēstures notikumiem, bet uzrunā ar sirsnību un humoru. Bērna uztvere ļauj attēlot tik absurdu un traģisku vēstures posmu, nepazaudējot laimīgās bērnības apvārsni. Šī grāmata, līdzīgi Vizmas Belševicas triloģijai “Bille” vai Māras Zālītes romāniem “Pieci pirksti” un “Paradīzes putni”, būs vienlīdz saistoša lasāmviela gan pusaudžiem, gan pieaugušajiem.
Rakstniece parāda, cik krasi var atsķirties vecāko paaudžu un jaunākās paaudzes uzskati un pārdzīvojumi, dzīvojot vienā laikā un vienos apstākļos. Bērns dzīvo starp tuvinieku dziedātajām igauņu dziesmām un brašajiem padomju maršiem, kas skan no spīdīgā, jaunā radio. Uzruna „biedrs bērns” pieaugušajiem izklausās ironiski, taču mazās Lēlo prātā iekrīt kā apliecinājums viņas svarīgumam.
Lēlo Tungala raksta ārkārtīgi patiesi un brīvi, ļaujot lasītājam izjust reālās dzīves pretrunīgumu, bet robežu starp labo un ļauno apjēgt pašam. Lēlo Tungala ir viena no iemīļotākajām igauņu bērnu grāmatu autorēm, kas dažādos literatūras žanros strādā jau kopš sešdesmitajiem gadiem. Latviešu lasītāji ar viņas dzirkstoši asprātīgajiem darbiem iepazinušies dzejas izlasē bērniem “Daudzpusīgais ronis”, ko atdzejojis Guntars Godiņš (“Liels un mazs”, 2014). Grāmatas “Biedrs bērns un lielie cilvēki” latviešu izdevuma vāka ilustrāciju zīmējis mākslinieks Reinis Pētersons, izmantojot filmas galvenās varones vizuālo tēlu.
No igauņu valodas tulkojis Guntars Godiņš.
