“Pasaka par zaļo čūsku un skaisto liliju”, ko 18. gadsimtā radījis ģeniālais dzejnieks, rakstnieks, dabas zinātnieks un filozofs, kritiķis, žurnālists, gleznotājs, teātra režisors un pedagogs Johans Volfgangs fon Gēte un kas pirmo reizi tika publicēta vācu žurnālā “Die Horen” (“Stundas”) kara laika bēgļu stāstu virknes noslēgumā kā mākslinieciska atbilde uz Gētes līdzgaitnieka un drauga Frīdriha Šillera filozofisko apcerējumu “Par cilvēka estētisko audzināšanu”, joprojām ir saglabājusi savu aktualitāti. Sastapšanās ar pasakas daudzajiem tēliem savulaik rosinājusi izcilā gara zinātnieka, filozofa, arhitekta, literatūrkritiķa, mākslinieka un sociālā reformatora Rūdolfa Šteinera (1861-1925) dvēseliski radošos spēkus, un pasakas iesētā sēkla izaugusi par antroposofisko kustību ar tās centru Šveicē, Dornahā Gēteānumu, kas nosaukts J. V. Gētes vārdā. Pasaka, līdzīgi kā cilvēka dvēsele, ir vidutāja, tilta veidotāja starp garīgo un maņu pasauli un kā tilts pāri laikam. Pasakas daudzveidīgie tēli pārstāv arhetipiskus un pārlaicīgus cilvēka dvēseles spēkus, līdzīgi kā to dara visu tautu pasakas. Tie ir garīgās pasaules likumos un spēkos balstīti tēli, kas savienoti ar pārlaicīgām cilvēka dvēseles kvalitātēm.
Latviešu valodā izdotā grāmata Jāņa Garonska tulkojumā kļūst arī par tiltu, kas ļauj sastapt J. V. Gētes pasaku “Zaļā čūska un skaistā lilija” un Latvijā vienīgo camphill tipa ciematu “Rožkalni”. Tā ir kopīga darba, tikšanos un sarunu stāsts, kura laikā katra iesaistītā dvēsele ir pieredzējusi klusas pārvērtības un pārvērtēšanas. To rezultātā tapis pasakas iestudējums camphill ciematā “Rožkalni”, kurā kopā dzīvo un strādā cilvēki ar dažādām vajadzībām.
Grāmatā ietverta gan J. V. Gētes pasaka, gan pēc tās motīviem radītā luga, kas papildināta ar Arņa un Ievas Zundas dziesmu notīm un vārdiem, “Rožkalnu” iemītnieku akvareļi un fotogrāfijas, kā arī 3 ar “Rožkalniem” cieši saistītu cilvēku komentāri: par pasaku un tās tēliem, par camphill kustības rašanos pasaulē, kā arī tulkotāja Jāņa Garonska atskats uz darbu pie latviešu tulkojuma. Grāmata aicina ikvienu lasītāju doties garīgās pasaules pieredzes ceļā.
Māksla ir sirds iedvesmas darbs un tilts, kas savieno ar gara pasauli, nes vēsti par laiku, kurš nāk, par pārvērtībām, kas ir iespējamas, ja smeļamies iedvesmu no radīšanas avota. Iedvesmas pilnu un aizraujošu dvēseles pieredzi, lasot un piedzīvojot pasaku!
