Kad 1941.gadā nacisti uzsāk Nīderlandes ebreju apcietināšanas, jauna turienes ebrejiete iestājas darbā Vesterborkas pagaidu nometnē, lai strādātu ieslodzīto labā. Nezaudējot brīvību, Etija Hilesuma ar miesu un dvēseli ziedojas šim uzdevumam līdz pat dienai, kad pati tiek nāves mašinērijas samalta.
1981.gadā pirmo reizi nāk klajā Etijas dienasgrāmatas fragmenti - brīnišķīga liecība par viņas iekšējo dzīvi šajos baisajos gados. Turpmāk tā tulkota četrpadsmit valodās. Dienasgrāmatā pārdomu, īsu stāstījumu un lūgšanu veida jaunā sieviete atklāj savu absolūti vienreizīgo garīgo pieredzi, kurā jaušama agnotiscisma, judaisma un kristietības ietekme.
Tieši nenoliedzamo vienreizīgumu ir vēlējies izcelt jezuīts Pols Lebo. Viņš parāda, cik trāpīgi šī unikālā dvēsele ar saviem reizē vienkāršajiem un specīgajiem vārdiem uzrunās šodienas pasauli. Lasot Etijas atstāto mantojumu, kas atklājas pārsteidzoši moderns, mēs ieraugām, cik grūti, bet nepieciešami ir domāt par Dievu pēcaušvices laikā.
No franču valodas tulkojusi Aija Balode.
