Sākums mūs atrod pats… Tā tas tiešām ir, ja ļaujamies. Arī muzikālo velobraucienu jeb Velomūzikas stāsts aizsākās gluži nejaušās vakara sarunās. Vēlāk jau deviņās vasarās un desmit ceļojumos piedzīvotais prasījās tikt pastāstīts. Vārdos izteikts, teju 5000 kilometru garais ceļš ir pastiepies garāks, nekā sākumā plānots. Tāda ir ceļa daba, un es tai ļaujos. “Sākums mūs atrod pats” ir mans stāsts par cilvēkiem, ceļu un Latvijas vietām. Tas ir arī mīlestības stāsts./Kārlis Kazāks.
Apbrīnojami, kā viena cilvēka sapnis var kļūt par tradīciju! Turklāt vēl iedvesmot aizsākties citām tradīcijām. Šie velopiedzīvojumi krustu šķērsu pāri Latvijai lasītājam ļaus atpazīt sev tuvas vietas un iepazīt Latvijas nomaļākās pērles. Šis ir ceļvedis tiklab pa Latvijas muižām, kā arī pa kolorītajiem Latvijas ciemu veikaliņiem. Taču visvairāk šis ir ceļvedis viesmīlībai, kuras latviešiem ir pārpārēm, – nogurušam velomūziķim paļaut ēnu savā ābeļdārzā, atvēlēt peldi dīķī vai izkurināt pirti, celt galdā tikko kūpinātu zivi vai pašceptas pankūkas. Priecē, ka aizvien mūsdienās pastāv jēdziens “naktsmājas”, un Velomūzikā, iespējams, tas pat iegūst jaunu nozīmi. Bet galvenais tomēr ir iekšējais ceļojums. Tas sākas nevis ar brīdi, kad uzsēžamies ritenim, bet gan ar godīgumu, kas ne vienmēr ir glaimojošs. Mēs daudz uzzinām par Kazāku un citiem velomūziķiem, tomēr visvairāk mums jāuzzina pašiem par sevi./Inga Žolude.
Šī grāmata sākas ar distanci. Ar riteņiem paveikto, aizvien tālāk no normāliem cilvēkiem klīstošo un domās aiz Kazāka askētiskajiem teikumiem jaušamo. Stāsta gaitā distance pakāpeniski izzūd, jēdzieni “Tobis” vai “Blaubis” jau varētu raksturot suni vai citu vides objektu un mēs saprotam, ka šī ir jaunas paaudzes cīņa par brīvu Latviju pirmatnējā brīvības nozīmē. Paaudzei nav nepieciešami atklājumi un atziņas par katru cenu, pietiek ar skaistu klātbūtni. Kāds ir jūsu veids, lai apstātos un turpinātu ceļu?/Andris Akmentiņš.
