Pētījumā aplūkotas, balstoties arhīvu, preses un atmiņu materiālos, mūzikas norises pēckara latviešu sabiedrībā Vācijas bēgļu nometnēs un Zviedrijā. Tie bija ap 10% no karu pārdzīvojušajiem latviešiem, viņu mūzikas dzīve aprakstīta konkrēti un analizēta sociālo un politisko norišu kontekstā. Tiek aplūkota plaši izvērstā bēgļu koru kustība, dziesmu svētku tradīcijas turpināšanās bēgļu nometņu t. s. dziesmu dienās, solistu darbība. Analizēta prominento komponistu Jāņa Mediņa, Jāņa Kalniņa, Volfganga Dārziņa, Jāņa Norviļa, Tālivalža Ķeniņa un vairāku desmitu citu jaunrade. Izpētīta izcilāko (no pāri par 300) vokālo un instrumentālo solistu, kā arī ansambļu darbība, daļa no kuriem uzstājās ne tikai latviešu vidē, bet kļuva arī par vietējās vācu un Eiropas mūzikas dzīves sastāvdaļu. Izcelti lielākie latviešu mūzikas centri, atsegtas bēgļu dzīves specifiskās problēmas, to vidū tālāka izceļošana pāri okeāniem un emigrantu dzīves sākums jaunajās zemēs. Grāmatā pāri par 80 attēlu, vairāki informatīvi pielikumi.
Andra Damberga, tulkojums angļu valodā.
