Latvijas teātra vēstures grāmatu neatņemam sastāvdaļa allaž bijusi iestudējumu hronika. Pērn decembrī iznākusi kolektīvā monogrāfija Neatkarības laika teātris, tagad tai seko atsevišķs sējums Neatkarības laika teātris. HRONIKA, ko sastādījusi Teātra, mūzikas un kinomākslas nodaļas zinātniskā asistente Dita Jonītē kopā ar vadošo pētnieci Edīti Tišheizeri. HRONIKĀ plašā panorāmā ieraugāma gan neatkarīgo teātru darbības aina, gan Latvijas Kultūras akadēmijas veikums, izglītojot daudzus mūsu šodienas māksliniekus. Pirmo reizi teātra hronikā iekļauti operu un baletu iestudējumi gan Latvijas Nacionālajā operā un baletā, gan ārpus tā, pirmoreiz izveidota arī Latvijas laikmetīgās dejas hronika.
Būtiska loma laikmetīga teātra attīstībā Latvijā bijusi Latvijas Jaunā teātra institūta (LJTI) komandai, gan veidojot festivālus Homo Novus un Homo Alibi, gan regulāri producējot izrādes ārpus festivāla ietvariem. Noteikta vieta laikmetīgā teātra procesos jau vairākus gadus ir Valmieras Vasaras teātra festivālam. Šie festivāli arī iekļauti kopējā teātra hronikā.
Lielo repertuārteātru izrāžu hronika sākas ar 2007. gadu. Savukārt neatkarīgo teātru un apvienību, laikmetīgās dejas projektu, festivālu u.c. skatuves mākslas notikumu hronika veidota kopš to rašanās brīža; senākiem – kopš 20. gadsimta 80. gadu beigām. Par hronikas dabisku galējo robežu pieņemts 2020. gada marts, kad Covid-19 vīrusa izraisītās pandēmijas dēļ uz laiku apstājās visa pasaule. Uz vairākiem mēnešiem izsludinātās ārkārtas situācijas apstākļos skatītajiem tika slēgtas arī Latvijas teātru durvis. Droši vien pēc šīs krīzes teātris būs cits, un arī teātra hronikas, iespējams, būs jāveido citādi. Citādi būvēsim teātri, citādi par to reflektēsim un gan jau citādi krāsim arī faktus par pieredzēto.
