Alfrēds Čepānis. Vaļsirdībās

Man ir bijis pāris piedāvājumu - raksti memuārus! Atteicu - vīri, patiesību rakstīt nevaru, blēņas negribu. Tas, ko raksta Ēriks, ir skatījums no laikiem, kad lauksaimniecība bija viņa jājamzirdziņš žurnālistikā, rakstniecībā un arī manā rūpju lokā kā amatpersonai, strādājot Liepājas, Ventspils, Preiļu rajonā.
Vēstijumā- Alfrēda Čepāņa notikumiem pārbagāts pusgadsimta gājiens no kolhoza komjauniešu šūniņas sekretāra līdz Saeimas priekšsēdētājam. Par tolaiku varēšanu arī ar diplomātiskām viltībām, ar saskandināšanu, ar pajokošanu.