Jānis Čakste

“Daudz tādu tautiešu, kas, kādu graudiņu izsējuši, tūdaliņ grib pļaut. Tādi dienas algādži lai mācās pazīt tos vīrus, kas paši ir bijuši celmu lauzēji, arāji un sējēji dienas karstumā, kas laikmetu vagā iekaisījuši graudus, kuri tikai tautas nākamībai atnes rasmīgu zelmeni un kuru augļi klusu zied mūžībai.” (Auseklis)
Šiem mūsu kultūras vēsturē neaizmirstamiem vārdiem atzīmētā gadsimteņa otrajā pusē pieskaitāms Latvijas pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes vārds. Viņš izglītojies un asinājis cīņas ieročus savu slaveno priekšteču darbības pēdējā posmā un vēlāk idejiski gājis viņu pēdās cauri gandrīz gadu pussimtenim.