Signe, bezizejas nav!

Katrs mēs pieredzam kādu traumu, sarežģījumus, grūtības. Es ļoti ceru, ka šī grāmata nebūs sanākusi kā slimības vēsture. Drīzāk kā vēstule, kurā ir kaut nedaudz iedvesmas doties arvien uz priekšu. Lai tie nebūtu vien tukši, bezdvēseliski teikumi, visu esmu pastāstījusi caur savu visintīmāko pieredzi, par kuru reti kurš nojauš. Vēl arvien nezinu, vai tā vajadzēja vai ne. Ja vārdi atnāca un piepildīja lapu pēc lapas, varbūt kāds cilvēks šo grāmatu gaida. Vismaz es pati kopš pirmajiem čukstiem par šādas grāmatas vajadzību jau pirms desmit gadiem esmu piedzīvojusi lielu izaugsmi.
Māksliniece Lauma Munkevica.