Daudzi domā, ka dvēsele ir tāds kā “garīgs orgāns”, kas nošķirts no cilvēka fiziskā ķermeņa.
Taču jau ģeniālais Viljams Šekspīrs ir dzejiski izteicies: “Smadzenes ir dvēseles trauslā mītne.”
Savukārt šīs grāmatas autors smadzeņu un dvēseles kopību skata mūsdienu zinātnes un tehnikas iespēju apstākļos.
Izpētījis vairāk nekā 12 000 smadzeņu attēlu, viņš uzskata, ka dvēsele nepavisam nav ēteriska.
Tā ir reāla! Tai ir būtiska saikne ar smadzeņu darbību. Jaunākās smadzeņu izpētes tehniskās iespējas sniedz pierādījumus, ka tad, kad smadzenes ir veselas, mēs esam līdzcietīgi, apdomīgi, mierīgi un orientēti uz mērķu sasniegšanu.
Toties tad, ja tās ir slimas vai bojātas, mēs esam neefektīvi un mūsu dvēselei un attiecībām ar Dievu ir grūti būt mierīgām, harmoniskām.
Šī grāmata pārliecinoši atklāj, ka starp smadzeņu darbību un mūsu dvēseles stāvokli pastāv stipra atgriezeniskā saite: veselas smadzenes ir būtiski nepieciešamas veselai dvēselei, savukārt vesela dvēsele uzlabo smadzeņu darbību.
Autors nepaliek šī atklājuma teorētiskajā “fāzē”.
Viņš rāda, kā maksimāli izmantot šo saikni, lai uzlabotu savu dzīvi.
No angļu valodas tulkojusi Dace Vanaga.
