Tarakāni manā galvā

Pircēju atsauksmes (3)

tarakānu tarakāni

Vērtē: Sanita SL (Publicēta 08.12.2018)

Atļaujiet pasmadīt...smējos kā kutināta par to,ka tiek aktualizētas tādas iedomas - no mušas uzpūsts zilonis...lietas,ar kuram var tikt galā,pasēžot un padomājot VAI fiziski strādājot/skrienot krosiņu...arī tad prātiņš apskaidrojas un sāk strādāt Rādās,ka šīm dāmām galvā ir pamatīgs ķīselis...no labas dzīves ar tā gadās,ko viņas iesāktu tad,ja tiešām rastos kāda ķibele?? Cienītā Zandes kundze,vai Jums smiekli nenāca ??? Sviests.

Iespēja papētīt tarakānus savā galvā

Vērtē: Maija (Publicēta 11.02.2019)

Grāmata bija interesanta, jo bija iespēja ieskatīties citu sieviešu dzīvēs, paskatīties uz dzīvi no viņu puses, tajā pašā laikā varēja iepazīties ar psihoterapeites skatījumu. Un te var nonākt līdz secinājumam, ja jūties neapmierināta ar dzīvi, ir vērts dzīvi pamainīt.
https://domgraudi.blogspot.com/2019/02/tarakani-mana-galva-zane-zusta-diana.html

Bez pārsteigumiem un atklājumiem

Vērtē: Lasītāja (Publicēta 14.02.2019)

Šo grāmatu varētu nosaukt par psihoterapijas ābeci pirmklasniekam, jeb cilvēkam, kas nekad ar psiholoģijas lietām dzīvē nav saskāries un par tām aizdomājies. Šādiem cilvēkiem, iespējams, stāsti un to analīze liksies interesanti un pārsteidzoši. Man diemžēl lasīt bija garlaicīgi, jo psiholoģijas un psihoterapijas lauciņš man nav svešs.
Stāsti likās pārāk vienkārši, bet D.Zandes situāciju iztirzājums mani, kā lasītāju, domāt un pašai analizēt nerosināja. Vēstules ir ārkārtīgi garas, kas mani pārsteidza un garlaikoja, tajās lasītājam mazliet audzinošā manierē viss tiek pateikts priekšā. Tas negāja kopā ar psihoterapijas pamatprincipu, ka padomi un visa priekā teikšana neļauj cilvēkam pašam nonākt pie secinājumiem. Protams, ir saprotams, ka grāmata nav psihoterapijas seanss, tomēr šo darbu gribējās salīdzināt ar Stīvena Grosa "Psihoanalītiķa piezīmēm", kas mani gan pārsteidza, gan rosināja domāt, analizēt un salīdzināt. Gross neaudzina, nesniedz padomus, ko teikt vai neteikt mātei, bērnam, vīram, bet viņa darbu gribas pārlasīt vēl un vēl, katrreiz atklājot kaut ko jaunu. Ar Zustas un Zandes darbu tā diemžēl nav. Jāteic, nekādu literāro vērtību no šīs grāmatas arī necerēju sagaidīt, paņēmu to bibliotēkā grāmatas ārkārtīgās popularitātes un savas ziņkārības dēļ. Palasīju, atdevu, aizmirsu.