Cēsu pils vēsturei, arhitektūrai un arheoloģiskajam mantojumam veltītā zinātnisko rakstu krājuma trešais sējums. Grāmatā lasāmi jaunākie pētījumi par arheoloģisko izrakumu laikā atrastajām senlietām; krājumā arī apkopotas atziņas, kas gūtas pētot 800 gadus seno būvi un ar tās vēsturi saistītos dokumentus.
Grāmatu ievada vēsturnieka Agra Dzeņa raksts par Cēsu pili poļu un zviedru valdīšanas laikā. Arhitektūras vēsturnieks Ilmārs Dirveiks sagatavojis pētījumu par daudzveidīgajām apkures ierīcēm, kas savulaik nodrošinājušas siltumu Cēsu pilī. Arhitekts Artūrs Lapiņš apkopojis liecības par pils būvdarbos lietotajiem ķieģeļiem, flīzēm un dakstiņiem. Pētījumu par gredzeniem, kas Cēsu pilī atrasti kopš 1960. gada, piedāvā arheoloģe Ilze Mālkalniete. Vēsturnieks Edgars Plētiens apkopojis rakstīto avotu ziņas par alvas apstrādi Livonijā un lasītājus iepazīstina ar divām 16. gadsimtā darinātām alvas kannām no Cēsu pils arheoloģisko senlietu kolekcijas. Arheologs Eduards Plankājs pievērsies pilī atrasto mūzikas instrumentu – vargānu – izpētei; uz diviem no tiem pētnieks identificējis līdz šim nepamanītas meistara zīmes. Seno ādas izstrādājumu speciāliste Viktorija Bebre sagatavojusi apjomīgu pētījumu par simtiem ādas atradumu (apavu, jostu, maku utt.), ko arheologi atraduši Cēsu pils aizsarggrāvja izrakumos 1980. gados. To, kādi ieroči lietoti pils aizsardzībā un iekarošanas mēģinājumos, atklāj arheologa Rūdolfa Brūža raksts. Krājumu noslēdz Cēsu pilsdrupu senāko zīmējumu un gravīru apkopojums.
Rakstu kopsavilkumus tulkojusi Eva Eihmane.
