Vai var dzīvot vienlaikus mūsdienās un senatnē? Laikam jau nevar, tacu pietuvoties šai senatnes dzīvei var mēģināt. Senatnes pētnieki ir meklējuši un atraduši simtiem metožu, kā to darīt. Izmantoti rakstītie avoti un arheoloģiskās liecības, folklora un stāsti, senie attēli un kartes. Pēdējos gados aizvien vairāk vēstures izpratnei mēģina tuvoties senās dzīves atdarinātāji, kas būvē senlatviešu koka pilis un mājokļus, darina senlaicīgu keramiku, rotas un ieročus, iejūtas tā laika dzīvē.
Šīs grāmatas autors iet līdzīgu, tomēr citu ceļu. Viņš izmanto savu plašo arheologa, senā reljefa lasīšanas, folkloras un vietvārdu pētīšanas pieredzi, lai mēģinātu atainot seno dzīvi Krustpils Dzirkaļu pilskalnā. Pilskalns un tā tuvākā apkārtne ir autora privātīpašums, kurā, kopjot ainavu, tiek pavadīts ilgs laiks. Atšķirībā no tradicionālajām pētniecības pieejām autors pilskalnā uzturas un dzīvo ne tiekai vasarās, bet arī ziemās un rudeņos, ne tiekai dienā, bet arī agros rītos un vakaros, ne tikai jaukos laika apstākļos, bet arī putenī un lietū. Autora profesionālo zināšanu apvienojums ar ļoti personīgām izjūtām ļauj grāmatu nosaukt daudznozīmīgi - "Dzīve Dzirkaļu pilskalnā", saprotot dzīvi pilskalnā gan senos laikos, kā to savu zināšanu un priekšstatu robežās redz profesionāls pētnieks, gan mūsdienās, kas vairāk ir autora iespaidi un refleksijas.
