Nobela prēmijas laureātes, baltkrievu rakstnieces un Baltkrievijas opozīcijas pārstāves Svetlanas Aleksijevičas vēstures grāmatu “Pēdējie liecinieki. Bērni Otrajā pasaules karā”. Savas grāmatas viņa būtībā ir noklausījusies, jo tie ir patiesi cilvēku stāsti. 100 bērnības atmiņas par Otro pasaules karu pierakstītas 20. gadsimta 80. gados, kad rakstniece aptvērusi – kara šausmas tieši un nepastarpināti pārdzīvojusī paaudze pamazām aiziet. 2013. gadā grāmata izdota bez padomju cenzūras “labojumiem”, un papildinātajā izdevumā lasāmie virsraksti runā paši par sevi: “Neatdod svešam tēvocim tēta uzvalku...”, “Kurš raudās, to nošausim...”. Karš bērnus pārsteidza Baltkrievijas pilsētās, laukos. Ir bērni, kuri uzauga partizānu vienībās. Viņu atmiņu zibšņi ir par zaudētajiem tuviniekiem, mājdzīvniekiem un rotaļlietām, par badu, nāvi vai darbu rūpnīcā. Bet kopā – par mīlestību pret dzīvi.
No krievu valodas tulkojusi Lāse Vilka.
