Dinamiska, saturīga, izziņas bagāta un vizuāli iespaidīga lasāmviela, kuras primārā mērķauditorija ir jaunie lasītāji, taču šo romānu droši var ierindot kategorijā “grāmata visu vecumu lasītājiem”.
“Mani sauc Džūlija. Šis ir stāsts par vasaru, kurā es gandrīz pazaudēju savu mammu un atradu haizivi, kas senāka par kokiem. Taču neuztraucieties, beigas es jums neatklāšu.” Tik lakonisks pieteikums lasāms uz grāmatas ceturtā vāka. Beigas neatklājot, varam piebilst, ka “Džūlija un haizivs” ir mūsdienīgs, vienlaikus lirisks un spirdzinošs stāsts, kura galvenās tēmas ir attiecības ģimenē, kurā vecāki cenšas veltīt pietiekamu vērību pusaugu meitai, vides un ekoloģijas jautājumi, mentālās veselības problēmas un dažādu kultūru pārstāvju dzīve vienā kopienā.
Stāsta galvenā varone Džūlija vasaru pavada uz nomaļas salas Šetlendu arhipelāgā, kur tēti atvedis darbs, bet mamma, jūras bioloģe, apņēmusies notvert reti sastopamo un mītisko ilgdzīvotāju – Grenlandes haizivi, lai atklātu tās nemirstības noslēpumu. Džūlija iepazīstas ar Kinu – zēnu no indiešu ģimenes, kura saimnieko salas vienīgajā pašapkalpošanās veļas mazgātavā, kuras telpās atrodas arī vietējā bibliotēka. Kina aizraušanās ir astronomija, un skaidrās naktīs zvaigznes vislabāk redzamas no bākas, kurā vasaru jāpavada Džūlijai. Savukārt meitene ir pārliecināta, ka “okeānā ir vairāk noslēpumu nekā debesīs. Mamma man stāstīja: kad ūdens ir rāms un tā virsmu dursta zvaigznes, daži no debesu noslēpumiem sabirst jūrā un pievienojas tās mistērijām. Kad mēs dzīvojām bākā, es pāri balkona margām ar savu garkāta krabju ķeramo tīklu mēģināju tās nozvejot, bet man nekad neizdevās.”
Grāmatā skartas vairākas mūsdienu sabiedrībā aktuālas tēmas– vēstījums neuzbāzīgi, tomēr spilgti un tēlaini aprāda, kādu ietekmi cilvēki atstāj uz dabu un apkārtējo vidi, ļauj ielūkoties varoņu iekšējā pasaulē, savstarpējās attiecībās, akcentējot mentālās veselības nozīmību. Šis darbs sniedz gan literāru baudījumu, jo sarakstīts liriskā, skaistā un aizraujošā valodā, ir intriģējošs un dinamiskiem sižeta pavērsieniem bagāts, gan vizuālu gandarījumu, ko sniedz grāmatas ilustratora radītie dinamiskie un spilgtie sižeta attēli. Ekoloģijas jautājumiem veltītu grāmatu jaunajiem lasītājiem latviešu valodā nav pārāk daudz, arī tik iespaidīgs vizuālais risinājums, izmantojot tikai divas krāsas un caurspīdīga pauspapīra ielīmes, ir salīdzinoši reti sastopams un ne vien paspilgtina teksta emocionālo iespaidu, bet arī rosina iztēli.
“Džūlija un haizivs” ir godalgotās britu autores Kiranas Milvudas Hārgreivas pirmais kopdarbs ar vīru – talantīgo mākslinieku Tomu de Frestonu –, kas jau ieguvis plašu lasītāju atzinību un vairākas balvas, arī “Waterstones Gada bērnu dāvana 2021”. “Džūlija un haizivs” ir rakstnieces septītā bērnu grāmata, bet kopskaitā viņa bijusi autore vai līdzautore vairāk nekā ducim grāmatu dažāda vecuma mērķauditorijai domātu darbu. Literārās karjeras laikā dzejniece, dramaturģe un rakstniece Hārgreiva ir ieguvusi vairākas nozīmīgas balvas un atzinību visā pasaulē – viņas grāmatas tulkotas jau trīsdesmit valodās. Laikraksts The Guardian viņas daiļradi vērtē: “Hārgreivai piemīt īsts un reti sastopams talants apvienot poētisku prozu ar spēju aizraujoši risināt sižetu, ko gribas lasīt aizgūtnēm, lappusi pēc lappuses.”
No angļu valodas tulkojusi Renāte Punka.
Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu
