Eimijas Dempsijas grāmata “Sirreālisms” iepazīstina lasītājus ar ievērojamiem sirreālistiem un viņu darbiem, sniedz norādes, kur tie aplūkojami, kā arī skaidro, kāda loma un ietekme turpmākajā mākslas vēstures attīstībā ir šī virziena pārstāvju atstātajam mantojumam. Jāatgādina, ka sirreālisma kustību literatūrā un mākslā 1924.gadā ar savu “Sirreālisma manifestu” aizsāka franču dzejnieks Andrē Bretons. Sirreālisti iedziļinājās zemapziņā un sajūsminājās par dīvainu, savstarpēji nesaistītu objektu pretstatījumu. Viņi strādāja visos medijos: Mereta Opengheima ietērpa kažokādās traukus, Edvards Džeimss izveidoja fantastisku dārzu Meksikas lietusmežos, pastnieks Ševals – savādu pili, kas kļuva par daudzu apmeklētāju apbrīnas objektu. Visspilgtākie un plašākai publikai labāk pazīstamie sirreālisti bija Salvadors Dalī un Renē Magrits, bet Bretona idejām bija ļoti daudz sekotāju visā pasaulē. Tas kļuvis par vienu no populārākajiem 20.gadsimta mākslas virzieniem.
Grāmata “Sirreālisms” iznākusi sērijā “Mākslas pamati”, kurā latviski izdotas arī grāmatas “Impresionisms”, “Kā aplūkot mākslas darbus”, “Modernā māksla”, “Pagrieziena punkti mākslā” un “Sievietes mākslinieces”.
No angļu valodas tulkojusi Renāte Punka.
