Elizabete ir pazudusi

Klientu apskati (5)

Skats no otras puses

Vērtē: Lilita (Publicēta 29.11.2018)

Piecas rozes tieši par debiju.
Manuprāt, autorei ir fantastiski izdevies ar mājieniem, ar līdz galam nepateiktām lietām savīt vielaidus stāstu. Kad lasot mēģināju noformulēt sajūtas, tad viens man bija skaidrs – par Modu es nespēju pateikt, ka man viņas ir žēl. Pareizi ir -man sāp sirds par vinu. Tā kā sāp sirds par putnu stikla būrīti, pret kura sienām tas sitas, bet netiek ārā.

Lasot grāmatu var atrasties nepārtrauktos meklējumos. Meklē vienu, atrodi citu.

Vērtē: Maija (Publicēta 15.12.2018)

Grāmata ir pārpilna ar noslēpumiem. Svarīgākais, kas tika parādīts, tā bija cilvēku saglabāšana savā dzīvē, jo, kādu zaudējot, atgriezt to vairs nevar, un tad zaudējums var palikt uz mūžu.
https://domgraudi.blogspot.com/2018/12/elizabete-ir-pazudusi-emma-hilija.html

Par noslēpumiem un līdzcietību

Vērtē: Liva (Publicēta 22.03.2019)

Šis ir stāsts ne tikai par noslēpumiem, kas atklājas pēc daudziem gadiem, bet, manuprāt, arī par iecietību. Šī romāna sava veida detektīva līnija atklājas burtiski pēdējās pārdesmit lappusēs. Nevajag pārprast, noslēpumu atklāšanas moments nes līdzi savu "ahā!!", bet tas drīzāk ir "ahā!" ar mazajiem burtiem, nevis tāds riktīgs "AHAAAA! OHOO!".

Plašāk blogā: http://lalksne.blogspot.com/2019/02/emma-hilija-elizabete-ir-pazudusi.html

grāmata par iejušanos kāda cita ādā,

Vērtē: Sanita SL (Publicēta 06.05.2021)

jeb kāda var būt dzīve 82 gadu vecumā? Pat tad, kad esības laiki atmiņā pārklājas un viss jūk, brūk, pat tad Moda iet tikai uz priekšu - lai tur vai kas - ir traģika, ir komiskums, ir jautājumi bez atbildēm - no visa kā pa druskai. Autore parāda, kā tas var būt, jo vecums jaunībai var iemācīt daudz ko - sapratni, pieņemšanu, pacietību un mīlestību, galu galā!

Pārdomas rosinošs stāsts

Vērtē: Austra (Publicēta 30.01.2019)

Modai ir 82 gadi un viņa pamazām kļūst arvien aizmāršīgāka. Nevis tā aizmāršīga, kad tu aizej uz otru istabu un īsti neatceries, kāpēc tur gāji, bet tā, ka viņa vairs neatceras, kā sauc priekšmetus, vai to, ka pirms pusstundas uztaisīja tējas tasi un pēc tam to atstāja kaut kur priekšnamā. Vai ka vakar bija veikalā un nopirka četras bundžas konservētu persiku. Un aizvakar arī. Bet vienu lietu Moda zina gan - viņas draudzene Elizabete ir pazudusi. Varbūt tam ir kāda saistība ar Modas māsas Sūkijas pazušanu pirms teju 70 gadiem. Lai nu kā, Moda visus svarīgos faktus pieraksta uz lapiņām. Tomēr tās mēdz pazust un sajukt, un galu galā vispār nav saprotams, vai fakti uz tām ir hronoloģiski.

Kad paņēmu lasīt šo grāmatu, biju laimīgā neziņā, cik grūti man ar to ies. Ne tāpēc, ka grāmata būtu slikta, drīzāk pārāk pārliecinoša. Modas atmiņa iet mazumā ar katru lappusi, bet ne viņas apņemšanās un rīkošanās. Atliek novērsties no viņas uz piecām minūtēm, kā viņa jau ir paspējusi kaut kur aizšaut ģēlās, meklējot Elizabeti vai kādu citu patiesību, lai pēkšņi darbības vidū aizmirstu, kas viņa ir, ko meklē un kur atrodas. Un lielākoties man bija tiešām grūti lasīt par šo Modas apjukumu, par to, kā viņas prāts pamazām aizmaldās prom, jo tas viss man šķiet pārāk biedējoši - ja tu vairs nevari uzticēties pats sev, tad kas no tevis ir atlicis?