Šajā romānā populārais brazīliešu rakstnieks Paulu Koelju runā par zaudējumu, bailēm no nezināmā un drosmi mainīt savu likteni, par to, ko katrs cilvēks spēj, ja viņam tiek dota vienreizēja iespēja piepildīt savus sapņus.
Ar šo romānu rakstnieks noslēdz savu triloģiju par mīlestību ("Pjedro upes krastā es sēdēju un raudāju"), nāvi ("Veronika grib mirt") un varu ("Nelabais un senjorita Prima") - par pārbaudījumiem, kas nedēļas laikā pilnībā izmaina romāna galveno varoņu likteņus.
"Tikai tagad viņa saprata, ka ir divi iemesli, kas cilvēkiem traucē īstenot savus sapņus: apziņa, ka to izdarīt ir neiespējami, un pēkšņie likteņa pavērsieni, kad sapnis negaidīti sāk piepildīties. Tās ir bailes un neziņa par to, kurp aizvedīs jaunais ceļš, bailes un neziņa par jauniem likteņa izaicinājumiem, bailes, ka viss, pie kā esam tik ļoti pieraduši, izzudīs uz visiem laikiem."
No portugāļu valodas tulkojis Edvīns Raups. Mākslinieks Aivars Plotka. Vāka noformējumam izmantoti S.Botičelli un H.Memlinga gleznu fragmenti.
