1. Tomass Mūrs. Marjus Ivaškevičs, tulk. Dace Meiere

Lietuviešu dramaturga un rakstnieka Marjus Ivaškeviča romānā “Tomass Mūrs” iezīmējas divas sižeta līnijas. Kliedzošākajā no tām lasītājs nonāk vīrieša galvā. Un tajā jau dzīvo kāda cita. Anna. Ārlaulības sakars. Mūža mīlestība, kuru rekonstruēt palīdz īsziņas. Tajās ir daudz ķermeniskas pieredzes, seksuālas spriedzes, neremdināmu alku, arī izlādes un saplūšanas, līdz, visbeidzot, pati pazušana.

Iesaka: Ulrika Ūpe

2. Mollis. Katri Kirkopelto, tulk. Maima Grīnberga

Par aizslēgtām un vientulībā skumstošām sirdīm stāsta somu autores Katri Kirkopelto bilžu grāmata “Mollis”. Draudzība un atvēršanās tai ir prasme, ko apgūstam mūža garumā. Reizēm tas nāk viegli, bet citām reizēm, kad sirds aiz deviņām atslēgām, draugu iegūšana var šķist īsta zinātne. Mollis ir stāsts par draudzēšanos, par to, ka mums katram ir savs stāsts un apvārsnis, pēc kura ilgojamies un līdz kuram redzam pasauli sev apkārt.

Iesaka: Aija Bremšmite

3. Atslēgas. Izdeva Ilze Grase-Ķibilde

Stāsti ir tie paši, ar kuriem TV skatītāji jau ir (cerams) pazīstami, tikai šoreiz visas epizodes ir sakārtotas hronoloģiskā secībā no 1918. gada 18. novembra līdz Latvijas simtgadei. Šis tas no reiz redzētā man atmiņā bija palicis vēl ļoti spilgti, taču dažas ainas un notikumi bija nedaudz piemirsušies. Un kaut arī pagājis kāds laiciņš kopš pēdējo reizi noskatījos kādu no „Atslēgu” epizodēm, grāmatu vienkārši nespēju lasīt pats savā balsī – man visu laiku galvā skanēja Mārtiņa Ķibilda un reizēm arī Gunas Zariņas balsis. Tā, ka ik teikumu lasīju ar neviltotu lepnumu sirdī un ķermeni klātu tirpām. Neviena cita grāmata nespēj šādu stāvokli noturēt ne tuvu tik ilgi cik šī.

Iesaka: Agris Jēkabsons

4. Neapturamie mēs. Juvāls Noass Harari, tulk. Renāte Punka

Ļoti forši un jau atkal tik saprotami autors stāsta, kā sākās ceļš uz lauksaimniecību, kas nogāja greizi un, kur šis ceļš mūs ir aizvedis. Stāstījums aizved pat līdz mūsdienām, kur autors skaidro, ka daudzus mums uzspiestus stāstus un patiesībās ir jāmaina un tas ir tikai mūsu pašu rokās, turklāt šīs “patiesības” šobrīd arī tiek mainītas – autors stāsta par to, ka ilgi sievietes visur tika vērtētas daudz zemāk kā vīrieši un ka daļā pasaules šis piedzīvojas milzīgas pārmaiņas vien salīdzinoši nesenā pagātnē, tāpat par viendzimuma attiecībām vai citām (ne – baltajām) rasēm, kas gadsimtiem tika uzskatītas nešķīstu vai netīru.

Iesaka: Ieva Strazdiņa

5. Aube. Katarīna Kucbelova, tulk. Aiga Veckalne

Aizkustinoši par tradīcijām un saknēm, uzsverot Eiropas mazo tautu trauslo kultūras mantojumu, kura kopējas visbiežāk ir sievietes. Tamdēļ romāna centrā ir sievietes loma un balss arvien tradicionālā sabiedrībā, kur lemtspēja ir stingri ierobežota. Kāzas, saimes dzīve un bērni lielā mērā ir ārpus sievietes teikšanas, pilnīga kontrole ir teju tikai pār rokdarbiem. Grāmatā aube ir reizē gan taustāms objekts, kura darināšanu autore apgūst pie slovāku sirmgalves Iļkas, gan jaudīgs simbols sieviešu apspiestībai, ko iemieso nerakstīts likums – pēc laulībām jānosedz mati. Vienlaikus aube simbolizē arī sievietes gara brīvību, ilgas pēc pašnoteikšanās un pašizpausmes.

Iesaka: Inga Gedžūne