Apskatot Latvijas grāmatu blogeru lasītās grāmatas, esam izveidojuši grāmatu sarakstu, ar ko papildināt savu lasāmsarakstu 2023. gada sākumā.

1. Gaišais ceļš. Staņislavs Asejevs (tulk. Tamāra Ringa)

Un nekas vairāk kā smilkstošs izmisums un svelošas dusmas par šīs grāmatas saturu laikam pat nav pasakāms. Kā?! Kā kaut kas tāds var mūsdienās vēl masveidā notikt? Kas ir tie cilvēki, kuri spēj spīdzināt, nogalināt un, kad "darba diena" beigusies, mierīgi aiziet mājās un pavadīt omulīgu vakaru ar ģimeni un zupas bļodu vakariņās?

Iesaka: Līva Alksne 

2. Tepat kaimiņos dzīvo meitene. Ida Mlakara Črniča (tulk. Māra Gredzena)

Jāatzīst, no vienas puses – man ļoti patīk drūmas grāmatas. Tās māca dzīvi tādu, kāda tā nereti mēdz būt. Tāda „netīrā realitāte” bērnu variantā. Ne tā, kā mūsdienu bērniem – dod medaļas arī par izcīnītām pēdējām vietām, ha! Tādējādi bērnam jau pamatos tiek ielikts nepareizs priekšstats par dzīvi, kura nebūt nav tikai rožu lapiņām kaisīta… Bet šajā grāmatā ir dvēsele: „[..] stāsts ir īss, taču ļoti iespaidīgs. Tas aizsniedzas līdz pašām dvēseles dzīlēm, nojaucot aizspriedumu un naida mūrus.”

Iesaka: Agris Jēkabsons 

3. Melndzelmji. Igne Zarambaite (tulk. Dace Meiere)

Pusaudžu grāmata. Grāmata par pusaudžiem vai drīzāk … par jauniem cilvēkiem. Par melnajām dzelmēm, kas katram atradīsies iekšā. Dažiem vairāk, dažiem mazāk. Vai tu vari aizbēgt no pagātnes, mainot vārdu un uzvedību? Vai pele var kļūt par kaķi? Tik nepieradināmi. Tik izslāpuši pēc pieradināšanas.

Iesaka: Lilita Linkeviča 

4. Dvēsele sviestmaižu kārbiņā. Kotrīna Zīle (tulk. Dace Meiere)

Ņemot rokās Kotrīnas Zīles stāstu krājumu "Dvēsele sviestmaižu kārbiņā", varu sevi saukt par sagatavotu lasītāju. Vāks saka priekšā, ka arī šajā grāmatā K. Zīle nebūs aizgājusi citus ceļus, un es neesmu kļūdījusies. Pirms lasu grāmatas pirmo stāstu, es JAU zinu noteikumus, taču tekstos, kuros tik organiski dzīvo laumas, Dieviņš, velns un citas mītiskās būtnes, visaizraujošākā ir tieši neprognozējamība. Šāda reālā un nerālā saplūsme rada lasītāja iekšējo baiļu sajūtu, jo mēs varam nojaust cilvēka rīcību kādā situācijā, taču nekad to, kā varētu rīkoties tēli, kuri ienākuši mūsu pasaulē ar pārcilvēcisku spēku vai citām īpatnībām. Tieši tas K. Zīles stāstos intriģē, liek bailēs mazliet nodrebināties, bet pēc tam šķirt nākamo lappusi, lai iegrimtu jau pavisam citā pasaulē bez racionālām robežām.

Iesaka: Aija Bremšmite 

5. ŅAUdiena.rrr. Aivars Neibarts

Asprātīgās dzejas rindas tik brīnišķīgi saplūst ar izcilajām Gundegas Muzikantes ilustrācijām. Šī ir viena no orģinālākajām grāmatām, ko gadījies piedzīvot. Sapņainais grāmatas noformējums aiznes līdz lasītājam ne tikai dzejas rindas, bet arī sajūtu, ka ilustrācijas tūlīt “izkāps” no lappusēm. Turklāt māksliniece lappusēs lasītājam ļauj satikt arī pašu poētu - Aivaru Neibartu (1939-2001), sauktu arī par “Ņurbuli”.

Iesaka: Ulrika Ūpe 

6. Nožēlu neizteica. Tommi Kinnuenens (tulk. Maima Grīnberga)

Stāsts atstāja sajūtu un pārdomas par to, ka svarīgākais ir ceļš, nevis tas, kur tas sācies vai kā tas beigsies, un ceļa beigas autors lasītājam ļauj tikai nojaust. Skaista, plūstoša valoda, pārdomas raisošs un skaudrs stāsts, ko ļauj piedzīvot lieliskais Maimas Grīnbergas tulkojums. Stāsts, kas jau atkal akcentē, ka neviens karš nekad nav bijis tikai vīriešu karš kaujas laukā.

Iesaka: Ieva Strazdiņa