1. Dezorientāliste. Negara Džavadi

Negara Džavadi ir ļoti talantīga stāstniece, kura savā tekstā ielikusi gan ironiju, gan skumjas, humoru un cilvēciskās vājības, viņa apskata daudz un vienlaikus arī nepasaka daudz. Irāna ir ļoti pretrunīga valsts, kur vienas paaudzes laikā sievietes te strauji zaudējušas savas tiesības, te uz brīdi atguvušas un jau drīz atkal zaudē. Prātā var sajukt, ja esi sieviete šajā politiski reliģiskajā murskulī.

Iesaka: Līva Alksne

2. Tīrība. Monika Utņika-Strugala un Pjotrs Soha

Šī grāmata ir izcila! Tā caur humoru rosina interesi par vēsturi un viennozīmīgi mudina uzzināt vairāk. Lieliskas ilustrācijas. Patīk grāmatas lielais formāts. Oriģināli grāmatas nosaukums ir “The book of dirt” un, iespējams, ja latviski nosaukums būtu ticis tulkots kā “Šmuces grāmata”, “Netīrā vēsture” vai tamlīdzīgi – tas pievērstu vēl lielāku lasītāju uzmanību.

Iesaka: Ieva Strazdiņa

3. Piezīmes uz šaubu malām. Māra Upmane-Holšteina

Atslēgas vārds – autentiskums. Tās ir manas sajūtas gan lasot, gan pāršķirot pēdējo lappusi, gan joprojām domājot par Māru un viņas uzdrīkstēšanos būt un palikt Mārai, augt un nepazaudēt sevi. Māra par sevi, nevis kāds par Māru. Vēstījums bez vidutājiem. Man tas ir svarīgi.

Iesaka: Lilita Linkeviča

4. Ōpja hūte. Lauris Gundars

Stāsts par ōpja hūti ir stāsts par pieaugšanu un tās neatņemamu sastāvdaļu – sevis izzināšanu, kas nereti iet roku rokā ar savas dzimtas sakņu un vēstures apzināšanu. Opja hūte ir simbols atmiņām, kas turpina dzīvot no paaudzes paaudzē un būt daļa no atspulgiem, ko redzam spogulī. Viss, ko reiz pieredzējuši mūsu senči, ir mūsos.

Iesaka: Aija Bremšmite

5. Neviens tev neticēs

Pēc grāmatas vāku aizvēršanas, es neticu, es negribu ticēt, ka tu nemetīsies pie meitenes, kas turpat aiz sienas aizgūtnēm kliedz "Palīgā!" Tik ĻOTI spēcīgi un urdoši teksti. Paldies.

Iesaka: Ulrika Ūpe