Lasītāju komentāri

Ja kādam vēl prasās salīdzinājuma, lai domātu, vai šī grāmata patiks - tajā ir mazliet Noras Ikstenas "Mātes piena", mazliet Vizmas Belševicas "Billes" un nedaudz Māras Zālītes "Piecu pirkstu" noskaņas. Ja patika tās, patiks arī šī. Un tomēr "Krieva āda" ir kaut kas pats par sevi, nevis mēģinājums simt piecdesmito reizi ar aukstu tēju noskalot kaklā iestrēgušo padomju kamolu.

Plašāk blogā: http://lalksne.blogspot.com/2020/01/dace-ruksane-krieva-ada.html (Publicēta 25.08.2020)

Maza grāmatiņa ar ļoti daudziem slāņiem - demonstrācijas un mēģinājumi Irānā gāzt šāha režīmu, lai iedibinātu demokrātiju; sieviešu vienlīdzība Irānā un Zviedrijā; emigrantu dzīve Zviedrijā; savu sakņu meklējumi un pārdomas par to, vai dzīve ir pilnvērtīga, kad emigrants izrauts no dzimtenes kā koks izrauts no savas augsnes...

Plašāk blogā: http://lalksne.blogspot.com/2020/02/golnaza-hasemzade-bunde-tie-bijam-mes.html (Publicēta 25.08.2020)

Ko lai saka? Visu dienu būt labiņiem ir grūti. Bet te nav tikai par bērnu nedarbiem, bet arī par to, kāds ir skatu punkts uz lietām un attiecīgi atšķirīgs vērtējums.

Plašāk blogā: http://lalksne.blogspot.com/2020/03/sara-ulla-un-indreks-kofs-visu-dienu.html (Publicēta 25.08.2020)

Atmetot savas gaidas, es beidzot iekāpu rāmi melanholiskā Baibas Zīles radītajā pasaulē, iepazinos ar stāstītājiem, ar fona tēliem un mēģināju skatīties uz vidi stāsta varoņa acīm. Baiba Zīle runā caur vīriešiem, sievietēm, caur brieduma pilnu skatījumu, caur filozofiski apcerīgu naivumu, caur spīvu aprēķinātāju un pasakām raksturīgu simbolismu. Stāsti ir ļoti dažādi, tāpat kā tajos attēlotie cilvēki un pašu stāstu klāstītāji.

Plašāk blogā: http://lalksne.blogspot.com/2020/03/baiba-zile-aukstaka-ziema-simt.html (Publicēta 25.08.2020)

Saturs ir nedaudz audzinošs, taču ar humoristisko noformējumu un temata apskates leņķi nezaudē izklaides elementu, ko no grāmatas visvairāk sagaida bērns.

Plašāk blogā: http://lalksne.blogspot.com/2020/04/lina-zutaute-kika-mika-un-aizbegusas.html (Publicēta 25.08.2020)

Savā žanrā (vai to tver kā erotisko literatūru, vai kā dāmu romānu, vienalga) grāmata laba, nostrādāta un raiti lasāma. Tas arī viss, ko no tās gaidīju. Gaidās nevīlos un tas jau ir ļoti labi.


Plašāk blogā: http://lalksne.blogspot.com/2020/04/inga-grencberga-sesta-sieva.html (Publicēta 25.08.2020)

Kā bieži gadās ar stāstu krājumiem, teksti vienos vākos pēc patikšanām ir dažādi. Bija stāsti, kurus nespēju sagaidīt beidzamies un bija stāsti, kas vairāk aizķērās prātā. Tomēr kopumā visi stāsti bija uz vienota viļņa, ja tā īsi - par visādiem dīvaiņiem, par gribēšanām un negribēšanu. Tie ir stāsti par dažādām dullībām, realitātēm un nereālo, vēlmēm, to piepildījumu vai tiekšanos uz to. Joņeva personāži nav nekādi filozofiski apcerīgie jaunieši vai opji ar pīpi zobos, bet tie ir neizskaidrojami netaustāmi.

Plašāk blogā: http://lalksne.blogspot.com/2020/04/janis-jonevs-tigeris.html (Publicēta 25.08.2020)

Šajā krājumā nav izrādīšanās, nav fantastikas. Ir piezemēti un it kā parasti cilvēki, taču katram ir atrasts tas īpašais punkts. Ir sajūta, ka autore prototipus ieraudzījusi vien garāmejot, bet spējusi izvilkt fantāzijas pavedienu ļoti taustāmiem dzīvesstāstiem.

Plašāk blogā:
http://lalksne.blogspot.com/2020/04/lienite-medne-spare-dziedosas-smiltis.html (Publicēta 25.08.2020)

Belševicas valoda, lai arī vairs nešķiet mūsdienīga, tomēr arī mūsdienu lasītājam (vismaz man) ir dzīvīga un neliek acīm aizķerties aiz liekiem slāņiem. Tēli veidoti kā māla pikas uz virpas un gan jau, ka piekasīgākai acij vēl būtu, ko slīpēt, bet man šie cilvēki šķita gana dzīvi un pabeigti.

Plašāk blogā: http://lalksne.blogspot.com/2018/04/vizmas-belsevicas-arhiva-burtnicas.html (Publicēta 25.08.2020)

Izcils stāsts par pusaudžiem dažādos gadsimtos. Gan par draudzību, gan vēsturi, Franciju, ģimeni un dzīves dilemmām.

Plašāk blogā: http://lalksne.blogspot.com/2020/05/silena-edgara-un-pols-beorns-14-14.html (Publicēta 25.08.2020)