Lasītāju komentāri

Šis krājums mani tik ļoti savirpuļoja, ka negribējās to nodot atpakaļ bibliotēkā. Iespējams, būs jānopērk, bet varbūt nākamgad, jo šis ir tieši pavasara noskaņās un izjūtās, kurās (lasīšanas laika ziņā) precīzi trāpīju - tas nāca tikai un vienīgi par labu mūsu jau tāpat skaistajam satikšanās notikumam. Un, lūk, viens skaists citāts:
"tālāk un tālāk uz smalko pilsētu kurā nav vēl nekad neviens bijis,
kur vienmēr ir pavasaris un visi ir iemīlējušies un puķes plūc pašas sevi" (Publicēta 21.10.2018)

Gan filma, gan grāmata ir divi mākslas darbi, kas, no vienas puses, viens otru papildina, bet no otras – ir neatkarīgi, ārpus otra pastāvoši mākslas notikumi. Tie pat, es teiktu, ir divi dažādi skatījumi, jo filmā ir režisora skatījums, bet grāmatā - (pat ne autora, bet) galvenā varoņa skatījums uz piedzīvoto, izjusto, bagātinošo, baudkāres un sevis atklājumu pilno vasaru, kas atstāj beigu sajūtu; un tā sajūta varonim velkas līdzi gadiem ilgi. Filmā to neparāda, bet grāmatā – gan. Viens cilvēks var mainīt dzīvi, viena vasara var mainīt cilvēku un, protams, iesēt cilvēkā gan milzu laimi, gan milzu skumjas, ko var izraut tikai kopā ar sirdi. (Publicēta 21.10.2018)

Pārsteidza! (Publicēta 21.10.2018)

Brīnišķīga, elpojoša, dzīva proza, kas sarakstīta no puikas redzējuma – kā viņš redz vecākus, vecvecākus, dabu, pilsētu, attiecības, kādu viņš redz savu lomu tajā visā. Atliek iedomāties ziedošu un plašu kā debess ķiršu koku, kurš vējā smejas, – un tā būs atbilde uz to, cik ļoti mani uzrunāja šis darbs, – īpaši Tonīno attiecības ar lauku vectēvu (un lauku vectēva attiecības ar viņa sievu), un zosīm, un ķiršu koku. Vairākkārt biju aizkustināta līdz esamības dziļumam, vairākkārt atausa atmiņā pašas bērnības fragmenti, vairākkārt gribējās raudāt. No skaistuma un dzīves. (Publicēta 21.10.2018)

Šī ir ne tikai brīnišķīga kino-izziņas grāmata, bet arī ieskatīšanās radošu personību ārējā un iekšējā pasaulē, no kuras var smelties skaistas, dziļas atziņas par dzīvi un mākslu, piemēram, “Ja cilvēki būtu iemācījušies pavēlēt savai vai citu sirdij, pasaulē mākslas vairs nebūtu.” (Tilda Svintone). Grāmatu ļoti labi raksturo vārds "personīgi" – gan tādēļ, ka ar katru no personībām ir Ditas Rietumas vai Normunda Naumaņa saruna/intervija, gan, protams, pats fakts, ka personību atlase grāmatai notikusi personīgi, subjektīvi – tā, lai par katru no tām tiešām būtu, ko teikt, nevis tikai pastāstīt/informēt. Mani ļoti pārsteidza bagātā, krāšņā valoda, kādā šīs recenzijas ir uzrakstītas. Par to vien dotu vēl sesto zvaigzni, ja būtu tāda iespēja.
Ja interesē kino, personības, profesionālas sarunas un ja lasot ir svarīga (un garastāvokli spēj uzlabot) sulīga, dzīva valoda, pilnīgi noteikti iesaku. (Publicēta 21.10.2018)

Spēcīga grāmata, kas pārsteidza ar Latvijas literatūrā reti sastopamu - dinamisku sižetu, vienlaikus atstājot smagās pārdomās par to, vai (un kā) kara laikā iespējams saglabāt cilvēcīgumu, ticību un iekšēju spēku. Mazāk patika pārāk biežais "svina garšas" jēdziena lietojums, kas reizēm likās pašmērķīgs. Arī sižets vietumis radīja mākslīgas konstrukcijas sajūtu. Tas mazliet traucēja. (Publicēta 21.10.2018)

Neskatoties uz postošo vājību....lielisks un talantīgs AKTIERIS... (Publicēta 21.10.2018)

Neparasta, ļoti skaistā latviešu valodā sarakstīta grāmata par to, ka brīvību nevar ne atņemt, ne iedot, tā vai nu ir vai tās nav cilvēkā pašā. Daudz interesantu faktu par sociālistisko režīmu un tā cilvēku kropļošanas mehānismiem. Šādas grāmatas un autori ir retums. (Publicēta 20.10.2018)

Pasaku grāmata, kurai nav nepieciešama cenzūra, Sirsnīgas pasakas ar uzdevumiem, ilustrācijas ir burvīgas. (Publicēta 20.10.2018)

Pirmais, kas piesaistīja - skaistie, labestīgie zīmējumi.
Un, izlasot pašas pasakas, nu super!
Kopā labs tandēms - gan pasaku autore, gan māksliniece!!!!
Cerēsim, ka būs jūsu sadarbībai turpinājums! (Publicēta 19.10.2018)