„Vienmēr esi dzejnieks, pat prozā.” (Šarls Bodlērs)

1. Iemācīties dzejoli no galvas

Dzīvojot tik steidzīgā un brīžiem pat paviršā laikmetā, ir svarīgi savu atmiņu trenēt apzināti. Brīnišķīgs veids, kā to darīt, ir laiku pa laikam iemācīties no galvas kādu dzejoli. Tas būs lielisks iemesls parakāties dzejas plauktiņos un atrast rindas, kas uzrunā un ko gribētos atcerēties... Un varbūt pat noskaitīt kādam mīļam cilvēkam?

2. Aiziet uz kādu dzejas pasākumu

Ja nav vēlēšanās dzeju lasīt, to var izbaudīt, aizejot uz kādu dzejas pasākumu, piemēram, Spīķeros un citur Latvijā notiek Dzejas slami. Dzejas slams ir sacensība, kurā ikviens, kurš raksta dzeju, var piedalīties un izpildīt savus oriģināldarbus auditorijas priekšā. Žūrijas un skatītāju balsojumā tiek noteikts sacensības uzvarētājs. 

Tāpat bieži notiek arī dzejas autoru vakari. Ir vērts ieskatīties tādu kultūras vietu/kafejnīcu grafikos kā Hāgenskalna Komūna, Sukubs, Kaņepes Kultūras centrs vai Latvijas Rakstnieku savienība u.c.

3. Pamēģināt uzrakstīt dzejoli pašam/ai (vai savas sajūtas, izlasot kādu dzejoli)

Skaistajā un iekšup vērstajā gadalaikā - rudenī tā vien gribas iegulties šūpuļtīklā vai apsēsties parkā uz soliņa un uzrakstīt kādu rindu par visu, kas skan apkārt... Vai tieši otrādi – par visu, kas ir pieklusis. Vai varbūt ierakstīt dienasgrāmatā savas sajūtas par kādu tikko izlasītu dzejoli.

4. Katru mēnesi iepazīt vienu latviešu dzejas autoru

Ik mēnesi iepazīt vienu latviešu dzejnieku? Kāpēc gan ne? Rakstiņa beigās piedāvājam10 latviešu autoru dzejas grāmatas, kas noteikti iederēsies Tavā atvasaras/rudens brīvdienu lasāmvielā.

5. Nosūtīt dzejoli pa pastu

Tavs latviešu draugs, kas dzīvo ārzemēs, noteikti būs iepriecināts ar dzejoļkartīti no Latvijas. Pati esmu dzīvojusi ārzemēs un zinu, ka ir brīži, kad latviešu valodas ļoti pietrūkst. Izvēlies dzejoli, kas atbilstošs gadalaikam/noskaņojumam, liec to aploksnē un sūti draugam.

6. Dalīties ar saviem mīļākajiem dzejoļiem sociālajos tīklos

Padarīt bagātīgāku interneta vidi, kurā uzturamies, ir arī ļoti svarīgi, ņemot vērā, cik daudz sava laika pavadām virtuāli. Kāpēc gan nedalīties savos mīļākajos dzejoļos ar saviem sekotājiem vai interneta draugiem?

7. Izrakstīt mīļas rindas no dzejoļiem savā plānotājā/blociņā/dienasgrāmatā

Piemēram, lasot Jāna Kaplinska dzejoļu krājumu „Balts papīrs un laiks”, piefiksēju frāzi „Par īsu dzīve, nevar pierast pie pavasara”, kas likās ļoti tematiska un pavadīja mani visu maiju. Atrodi savu septembra dzejrindu un dalies tajā ar citiem.

8. Katru rudens rītu sākt ar vienu dzejoli

Kafija un dzejolis – brīnišķīgs salikums. Sāc rītu ar dzejoli, kas, ļoti iespējams, iedvesmos Tevi radošākai, nesteidzīgākai un skaistākai dienai.

10 dzejas krājumi, ko iesakām palasīt rudenī/atvasarā:

1) Māris Salējs – KĀ PIRMS PĒRKONA

2) Krišjānis Zeļgis – ZVĒRI

3) Eduards Aivars – PARĀDĪBAS

4) Ruta Štelmahere – KREKLS

5) Māra Zālīte – DZIESMU RAKSTĀ

6) Artis Ostups - ŽESTI

7) Ronalds Briedis - ZĀLES PRET NEMIRSTĪBU

8) Edvīns Raups - UGUNSNEDROŠS PULSS

9) Juris Kronbergs - UZ BALKONA

10) Justīne Janpaule - TĀLSARUNA

4 dzejas krājumi, ko palasīt kopā ar bērniem:

1) Māra Cielēna - BĒRZU BALLĪTE

2) Leons Briedis - SAPUTROTĀ PUTRA

3) Inga Gaile - VAI OTRĀ GRUPA MANI DZIRD?

4) Kārlis Vērdiņš - TĒTIS

Sagatavoja: Inga Pizāne-Dilba