Murrr maijā, mīļo lasītāj!

„Dodiet man grāmatas, es tās ēdīšu brokastīs, pusdienās un vakariņās!”
(Santa Niedre)

Kā Tev klājas? Vai Tev uz ādas saule krājas? :) Vai esi pavasara bagāts? Vai esi pieelpojies ceriņus, kreimenes un svaigi pļautu zāli? Vai esi apsteidzis laiku un vēju, nopūšot kaut vienu pieneņu pūku, murrr? Vai esi staigājis basām ķepām, ļaujot pēdām savienoties ar zemi, ar sauli, kas zemi skārusi? Vai esi ļāvis ausīm saklausīt katru mušu un putnu? Vai esi aizvēris acis un atkārtojis pie sevis kādu skaistu rindu? („Ko darīt ar mūsu pārlieku vijīgajām rokām?” (R. Štelmahere) Vai brīnījies par to un priecājies? Vai esi sasniedzis koku galotnes? Ar skatienu. Ar apbrīnu. Ar elpu.

Es ceru, ka esi.

Un vēl es ļoti ceru, murrr, ka šomēnes lasi daudz un visur, jo, kā izrādās, maijs tiek pasaulē uzskatīts par „Esi pieķerts LASOT” mēnesi. Man kolēģi čukst, ka šogad parkos patiešām ir daudz vairāk lasītāju nekā parasti. Tas mani ieprie(murrr)cina. Ļoti. Gribētu pieglausties katram no viņiem un uzdāvināt kādu puķuzirnīti – vienkārši – par to, ka lasa.

Taču, ja Tev gadījumā kādu laiciņu nav sanācis palasīt, ieskaties šajā rakstiņā un atgūsti lasīšanas prieku un iedvesmu.

Un galvenais pārvari slinkumu un tieksmi būt perfektam, jo, kā teikusi amerikāņu rakstniece Rebeka Solnita, - „perfektais ir ienaidnieks ne tikai labajam, bet arī īstajam, iespējamajam un jautrajam”. Mums nav laika būt perfektiem, murrr. Mums jādzīvo!

Priecīgu vasaras sagaidīšanu vēlot,
Tavs Leo