Esmu priecīga, ka viena no manām rotaļlietām vārdā Andre ir atradusi savu ceļu pie Tevis. Kad biju maza man patika taisīt mazas lellītes kopā ar vecmāmiņu Paulinu. Mēs izmantojām ielāpus un vecas lupatas, lai tās taisītu, es tām devu spārnus, un pēkšņi tās kļuva par eņģeļiem. Kad kļuvu mazliet vecāka, es uztaisīju zilu lācīti no vilnas savai mazajai māsai dzimšanasdienā. Daudzus gadus vēlāk, kad kļuvu par māti, es uztaisīju mīkstu zaķēnu ar garām ausīm savam divas nedēļas vecajam dēlam, tas patiesībā bija lielāks par viņu pašu. Divus gadus vēlāk mans otrais dēls aizmiga maza rozā rotaļu lācēna rokās savos pirmajos mēnešos kopā ar mums. Kad mūsu ģimeni papildināja mūsu brīnišķīgais suns, es nekavējoties uztaisīju „Amadeusu - Jauko suni”. Ar „Jasiku – Apskāvienu lāci” es iemūžināju sava vīra drošās rokas. Tas turpinās vēl šodien, visiem maniem draugiem, radiniekiem, draugu bērniem un mazbērniem, suņiem un kaķiem ir savi līdzinieki manās rotaļlietu kolekcijās. Mana sirds ir pildīta ar milzīgu gandarījumu zinot, ka viens no šiem līdziniekiem ir atradis savu ceļu pie Tevis. Ļauj tam uzturēt tev kompāniju un izbaudīt visus brīnišķīgos momentus Tavā dzīvē. Ļauj tam sevi mierināt skumjos un grūtos Tavas dzīves brīžos. Klausies koku melodijās, laukos un jūrās, un mežu, upju un kalnu kopīgajās dziesmās. Ļauj tām pateikt Tev mūsu ikdienišķā darba nozīmīgumu un pūles kļūt par labāku cilvēku, atmodināt aizrautību Tevī un Tavus sapņus, un sagaidīt dzīvi ar mīlestību.
Ar mīlestību,
Barbara Bukowski
