Vistumšākās ir ēnas starp mums

Esot tāds teiciens: visdziļākā tumsa ir tieši pirms rītausmas. Es gan teiktu, ka ir citādi – nekas nav biezāks par to tumsu, kura mīt mūsos pašos un kā ēna atblāzmo mūsu acīs.
Lauras Feldmanes bezrūpīgā mājsaimnieces dzīve ir apskaužama. Viņai ir viss, kas daudziem šķiet neaizsniedzams sapnis: plašs nams piepilsētā un mīlošs vīrs, kurš sievu dievina un ir gatavs viņas labā darīt visu iespējamo.
Tomēr laime ir mānīga. Tumsa nesnauž, un arvien nomācošākas kļūst ēnas, kuras snaikstās starp abiem laulātajiem un kuru saknes ir meklējamas pagātnē.
Namā uzvēdī svešas smaržas. Pazūd vai tiek pārvietotas lietas. Jaušama svešinieka, iespējams, svešinieces klātbūtne. Kas ir noslēpumainais vīrietis beisbola cepurē, kurš krēslas aizsegā stāv un raugās uz māju? Kādi ir draudzīgās jaunās kaimiņienes patiesie nolūki? Un vai spēja uzticēties tuvajam cilvēkam ir neiedragājama?